Jurismi
Advokāts: Dakter, vai pēc jūsu veiktās prasītājas pārbaudes, jaunā lēdija ir stāvoklī? Liecinieks: Viņa ir stāvoklī, taču ne pēc manas pārbaudes.
Reģistrētiem lietotājiem
E-pasta adrese:
Parole:
Neesi reģistrēts?
Sadaļas
Mūs atbalsta
Juridiskie pakalpojumi
Līgumu paraugi

Juridiskās domas forums

[Uz forumu] [Pievienot jaunu tēmu]
Temats
Hipotekārais kredīts, līdzaizņēmējs
Kārlis Sarkans, 15.12.2016. 23:26
Sveiki, vēlējos noskaidrot pieredzi, vai juridisko vērtējumu.
Ja banka noslēdza aizdevumu (hipotekāro) līgumu ar personu X. Pēc kāda laika, lai palielinātu aizņēmuma summu, tika noslēgts šī līguma grozījums, ar kuru es pievienojos šim darījumam - kā līdzaizņēmējs (līguma tekstā ir atruna, ka parakstot līgumu piekrītu pamata līgumam).
Esmu parakstījis vairākus secīgus līguma grozījumus (kredīta brīvdienas, ...), kā līdzaizņēmējs, grozījumus iniciējis pamata aizņēmējs.
šobrīd pamata aizņēmējam ir problēmas ar kredīta atmaksu un kavē maksājumus, protams, banka izsūta brīdinājumus un to, ka nemaksāšanas gadījumā uzsāks bezstrīdu piedziņu.
Jautājums - esmu vērsie pie bankas ar prasību izsniegt pilno līguma tekstu, bet filiālē man atsaka, jo it kā tas neatiektos uz mani - nav mans paraksts uz tā.
Tātad jautājums - vai parakstot līguma grozījumus esmu patiešām piekritis pamata līgumam un vai esmu pilnvērtīgs darījuma dalībnieks, ja banka pamata līgumu man neizsniedz un nav iespēju iepazīties ar pilnajiem līguma noteikumiem, kam esmu piekritis ar savu parakstu?
Reālu naudu no tā aizdevuma/kredīta neesmu saņēmis.
Esmu izskatījis visus grozījumus, kur ir mans paraksts un tur nav norāde par to, ka esmu piekritis naudas izmaksai tikai caur pamata aizņēmēja kontiem.
Vai banka ir tiesīga no manis kaut ko prasīt, ja neesmu neko no viņiem saņēmis?
LL.M. Raimonds Upelnieks, 19.12.2016. 05:16
sanāk, ka parakstot grozījumus un noformējoties kā līdzaizņemējs, esat kļuvis par galvotāju vai solidāru aizņemēju.
LL.M. Raimonds Upelnieks, 19.12.2016. 05:17
tādā gadījumā banka var prasīt no jums
Kārlis Sarkans, 19.12.2016. 05:37
Galvojuma/galvotāja statuss nav līgumā ietverts, kā arī bankas paskaidrojumos, kas pirms līguma patiesībā nebija vispār, nav izskaidrots. Nedomāju, ka uz to banka varētu atsaukties. Tas būtu tāpat, ja es arī sāktu kaut ko lasīt starp rindiņām un iedomāties, kā man izdevīgāk.

Par solidaritāti esmu parakstījies grozījumos, bet viens aspekts ir tas, ka solidaritātes jēdziens, kas šobrīd man ir skaidrs, pirms 10 gadiem tāds noteikti nebija un arī to banka nav iekļāvusi savos pirmslīguma skaidrojumos, kas tā kā nozīmētu neapspriestus līguma nosacījumus, par kuriem varētu runāt - vai maz ir spēkā.
Otrs aspekts, ka aizdevuma līgums, ir reāllīgums, kur solidaditātei būtu jāiestājas, ja būtu naudu saņēmis.
Vai tad bankām visos šajos līgumos atbildība nemaz nav paredzēta?
dipl.iur. Iveta Nestere, 19.12.2016. 11:30
Bankai nav ziņu par to vai Jūs kā līdzaizņēmējs esat vai neesat lietojis aizņēmuma līdzekļus, ja pamata aizņēmējs ir Jūs piesaistījis darījumam un Banka ir tam piekritusi, tad uzņemtās saistības ir attiecināmas uz Jūsu statusu šajā darījumā precīzi tāda apmērā un veidā par kādām esat parakstījies, respektīvi, kādas tiesības un pienākumus, ar šo parakstu, esat uzņēmies.
Protams, var nosūtīt konkrētos dokumentus Patēretaju tiesību aizsardzības centram izvērtēšanai par to vai netiek pārkāptas Jūsu kā patēretaja tiesības šī darījuma ietvaros Bankai izmantojot konkrēto līgumu formu un tajā ietvertās saistības.
Kārlis Sarkans, 19.12.2016. 14:28
Liels, paldies par viedokļiem.
Tīri teorētiski - bankai ir konta izraksts no pamata aizņēmēja, kur tās summas ir gājušas (nauda ir ņemta nekustamā īpašuma renovācijai + papildus īpašuma iegādei). Ne ar vienu, ne otru - īpašumu man saistības nav (tā ka labumu neesmu guvis pat pastarpināti).
Tā kā no konta ir veikti pārskaitījumi - nevis skaidras naudas izņemšanas, tad domāju, ka ir pierādāms, ka nauda nav atnākusi pie manis.
Vai ir zināma kāda prakse vai pieredze ar Eiropas Savienības noteikumiem (informatīvajiem paziņojumiem, rekomendācijām, direktīvām, regulām), kas regulē banku aizdevumus/kredītus patērētājiem?

Eiropas Savienībā jau no 2001. gada ir daudz dokumenti, kas paredz pienākumus bankām, kas ir viņu atbildība. Un tiem ir pievienojušās arī Latvijas bankas. (tai skaitā Latvija ir pievienojusies ES, un arī līdz ar obligātajām tiesību normām, ko paredz ES)
Piemēram:
Vienošanās par brīvprātīgo ētikas kodeksu pirmslīguma informācijas sniegšanā par aizdevumiem mājokļa iegādei
http://lka.org.lv/lv/pdf/Code_...

To visu, kas gadu laikā ir sakrājies - apkopo 2014 gada direktīva (EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/17/ES)

Vai visi tie ir tikai papīri, papīra pēc, vai tomēr arī tiem ir kāds spēks, un pienākumi, kas ir uzlikti arī Latvijas bankām?
LL.M. Raimonds Upelnieks, 23.12.2016. 12:09
jāpēta bankas prasība attiecībā pret dokumentiem. Spriedelēt jau var daudz, bet dokumenti it dokumenti un paraksti uz tiem ir paraksti. Ja esat parakstījies kā solidārs aizņēmējs, tad līdzatbildība tomēr iestājas.
Šobrīt Jūs nevarat pievienot viedokli!
Vispirms ir jāreģistrējas! Vēlies reģistrēties?
»» Ieteikumi »» Biežāk uzdotie jautājumi »»
Publikācijas un komentāri ne vienmēr atbilst Latvijas Juristu biedrības viedoklim. Lapas īpašnieki nenes nekādu atbildību par publikāciju saturu. Par publikāciju saturu atbildīgs personīgi pats autors. Likumam neatbilstošas publikācijas pēc pirmā kompetentu iestāžu pieprasījuma tiks izņemtas.
Top.LV
Latvijas Reitingi