Jurismi
Sunim tika dota komanda: "BALSI!" Suns atteica: "Tikai sava advokāta klātbūtnē!"
Reģistrētiem lietotājiem
E-pasta adrese:
Parole:
Neesi reģistrēts?
Sadaļas
Mūs atbalsta
Juridiskie pakalpojumi
Līgumu paraugi
Problēma: Nepastāv normatīvie akti, kas noteiktu darbinieku rīcības kārtību šautuvēs, kad notiek treniņu nodarbības ar šaujamieročiem.(2)
Raksts lasīts 8310 reizes. Sadaļa Informācija
Aizsardzības ministrijā, vēsturisku apstākļu iespaidā ir izveidota normatīvā bāze, uz kuras pamata, katrā atsevišķā gadījumā militārpersona pielieto šaujamieroci vai citu bruņojumu. Šim nolūkam pastāv Nacionālo bruņoto spēku ieroču reglaments. Šajā reglamentā, ir precīzi atrunātas visas komandas un militārpersonu rīcība, kura seko pēc konkrētu komandu saņemšanas. Arī katras konkrētas komandas saturs un izpildes kārtība, detalizēti atšifrēta. Tieši tā, ir arī ar militārpersonu treniņiem šautuvēs. Tikmēr Iekšlietu iestādēs, apmācību laikā vienota ieroču pielietošanas bāze nepastāv.

Šaujamieroču pielietošanas kārtību nosaka nozaru likumi. Robežsardzes likums nosaka robežsargu tiesības pielietot šaujamieroci, likums „Par policiju” nosaka pielietošanas tiesības policijas personālam. Tomēr, šie likumi nosaka vienīgi tādu rīcību ar šaujamieroci, kad viņš ir pilnībā sagatavots šaušanai, un ieroča nēsātājs pilnībā pārvalda tā pielietošanu. Kopš 1993.gada līdz 2009.gada 9.februārim, ir saglabājies „Iekšlietu iestāžu iekšējā dienesta reglaments”. Minētais reglaments atrunāja atsevišķus gadījumus, kuri ir saistīti ar šaujamieroču „lietošanu”. To nedrīkst saukt par pielietošanu, jo pielietošanas jēdzienu izsmeļoši apraksta likuma „Par policiju” 14.pants. Tikmēr Iekšlietu iestāžu iekšējā dienesta reglamentā ir aprakstīta policijas amatpersonu apglabāšanas (bēru ceremonijas) procedūra. Procedūra sevī ietver informāciju par personāla skaitu un komandām, kuras jāievēro, izdarot šāvienus no ieročiem apglabāšanas laikā. Tomēr arī Iekšlietu iestāžu iekšējā dienesta reglaments neietvera kārtību par komandām un komandu izpildes kārtību mācību šaušanā. Šīs normatīvās bāzes trūkums nopietni apdraud iekšlietu iestāžu amatpersonas, kuras piedalās apmācības procesā. Pašlaik daudzās struktūrvienībās teorētiskās un praktiskās apmācības laikā personālam tiek piemērotas dažādas normas un darbības regulējums. Ir struktūrvienības, kur apmācības laikā personālam tiek dotas komandas, un komandu izpilde notiek atbilstoši PSRS bruņoto spēku ieroču reglamenta nosacījumiem, latviskojot krievu valodā paredzētās komandas. Vienlaicīgi, citās struktūrvienībās, apmācības laikā nepilnīgā formā tiek piemērots LR Nacionālo bruņoto spēku Ieroču reglamenta regulējums. Šajā gadījumā, Iekšlietu iestāžu personālam palielinās gadījuma rakstura nelaimes iespējamība, kura varētu notikt šaušanas apmācību laikā. Jāpiemin, ka Latvijas Republikā pastāv iestādes un valsts dienesti, kur ļoti trūcīgā stāvoklī ir pat šaujamieroča tiešās pielietošanas regulējums, nerunājot pat par apmācības kārtību. Starp dienestiem, kuru personālam ir tiesības pielietot šaujamieročus, ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Dotā gadījumā KNAB izveides procesā, normatīvais regulējums attiecībā uz šaujamieročiem tika tieši aizgūts no nepilnīgā Valsts policijas un Drošības policijas regulējuma. Ļoti sarežģīta situācija ar normatīvo regulējumu ir arī Valsts ieņēmumu dienestā. Aizvien papildinot VID ar jaunām struktūrām un piešķirot tām tiesības lietot šaujamieročus, netika izveidots regulējums personāla apmācīšanai šaušanas nodarbībās. Tas attiecas uz VID Finanšu policijas pārvaldi un Muitas kriminālpārvaldi. Kā arī uz citām muitas amatpersonām, kurām jāprot izmantot un pielietot šaujamieročus. Tieslietu ministrijas normatīvais regulējums ir ļoti savdabīgs. Pastāv Tieslietu ministrijas instrukcija par ieroču nēsāšanas kārtību Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Netiek atrunāti prokuroru šaušanas apmācību jautājumi. Arī starp Latvijas pašvaldībām nav nevienas, kuras saistošie noteikumi būtu noteikuši komandas un rīcību ar ieročiem apmācību laikā. Rīcību dienesta pildīšanas laikā nosaka tas pats likums „Par policiju”. Nav iespējams aizgūt šāda veida regulējumu arī no „Ieroču aprites likuma”, kurš nosaka civilpersonu tiesības nēsāt un pielietot šaujamieročus. Aizgūt nav iespējams, jo šis likums tādu regulējumu neparedz.

Ā 

Secinājumi: Nacionālie bruņotie spēki – ir vienīgā valsts struktūra, kurā nejaušas rīcības iespējamība ar ieroci ir būtiski samazināta, kas vienlaicīgi nozīmē mazāka riska iespējamību sastapties ar nelaimes gadījumu apmācību laikā.

Atšķirīga regulējuma iespaidā, vai rīcības regulējuma trūkuma dēļ, var rasties nopietni pārpratumi un nelaimes gadījumi, kad vienas iestādes vai dienesta amatpersonas pāriet dienesta pienākumu pildīšanai uz citu dienestu. Uz doto brīdi, nelaimes gadījumu iespējamība ir salīdzinoši maza, jo joprojām saglabājās liels darbinieku skaits, kurām ir militāra rakstura pieredze. Turklāt trūcīga regulējuma iespaidā, šaušanas apmācības iestādēs notiek reti, vai pat vispār nenotiek.

Jūs nevarat pievienot komentārus! Vispirms reģistrējieties un/vai ieejiet sistēmā!
»» Ieteikumi »» Biežāk uzdotie jautājumi »»
Publikācijas un komentāri ne vienmēr atbilst Latvijas Juristu biedrības viedoklim. Lapas īpašnieki nenes nekādu atbildību par publikāciju saturu. Par publikāciju saturu atbildīgs personīgi pats autors. Likumam neatbilstošas publikācijas pēc pirmā kompetentu iestāžu pieprasījuma tiks izņemtas.
Top.LV
Latvijas Reitingi