Jurismi
Jurists: - Nedomāju, ka par tādu mazu pārkāpumu jūs varētu ieslodzīt... Klients: - Un kā tu domā, no kurienes es zvanu?!?!
Reģistrētiem lietotājiem
E-pasta adrese:
Parole:
Neesi reģistrēts?
Sadaļas
Mūs atbalsta
Juridiskie pakalpojumi
Līgumu paraugi
PROBLĒMJAUTĀJUMI, IESNIEDZOT UN SAGATAVOJOT PRASĪBAS PIETEIKUMUS(0)
Raksts lasīts 16541 reizes. Sadaļa Civilprocesuālās tiesības
Kopš Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL ) pieņemšanas 1998. gada 14. oktobrī, kas stājies spēkā 1999. gada 1. martā, nomainot Latvijas Civilprocesa kodeksu, mainījusies izpratne par tiesībām, tiesību normu interpretāciju un to piemērošanu saistībā ar civiltiesiskiem strīdiem. Raksta mērķis ir izskaidrot Civilprocesuālos problēmjautājumus, iesniedzot un sagatavojot prasības pieteikumus, ņemot vērā CPL nosacījumus, kā arī judikatūru. Ar jēdzienu judikatūra saprot „spēkā stājušos (un par „labiem un pareiziem” atzītu) tiesu nolēmumu kopumu, kas ietver abstrakta rakstura juridiskas atziņas, kuras tiesa var izmantot argumentācijā, lai pamatotu savu lēmumu”[1]. Tomēr judikatūra nav tas pats, kas tiesu prakse, t.i., tiesu prakse ir plašāks, primāri socioloģisks jēdziens, kas ietver tiesas darbību sabiedrības kontekstā (var būt laba un slikta tiesu prakse), judikatūra turpretim ir šaurāks, tīri juridisks jēdziens, kas nozīmē (galvenokārt augstāko) tiesu nolēmumu kopumu, kas ir pieejami sabiedrībai (publicēti) un kas satur abstraktas juridiskas atziņas. Pie judikatūras nepieder, piemēram, atcelti un acīmredzami kļūdaini spriedumi (taču tie pieder pie tiesu prakses).[2] Saskaņā ar CPL 5. panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru[3], līdz ar ko autore vēlas akcentēt, ka tiesa izskata un vērtē tikai tos materiālus, kas tai iesniegti, kā arī procesuālo līdzekļu un paņēmienu izvēle atkarīga tikai un vienīgi no pusēm, tulkojot CPL 10. un 93. pantu kopsakarā.
CPL 133. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteikts, ka tiesnesis atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja prasības pieteikumā nav visu šā likuma 128. pantā noteikto rekvizītu un ja prasības pieteikumam nav pievienoti šā likuma 129. pantā noteiktie dokumenti.[4] No minētā izriet, ka CPL 129. pantā noteiktas prasības, kas izvirzītas prasības pieteikuma veidam un saturam, respektīvi, noteikts minimālais rekvizītu skaits, turklāt nav izvirzītas stingras prasības šo rekvizītu izvietošanas kārtībai, tādējādi nav noteikts, ka prasības pieteikumam jābūt obligāti uzrakstītam atbilstoši kādam noteiktam paraugam.[5] Līdz ar ko, lai iesniegtu prasības pieteikumu, netiek izvirzītas neizpildāmas formālas prasības. Iesniedzot prasības pieteikuma materiālus, diezgan bieži netiek ievērotas CPL 128. panta otrās daļas 4. punkta prasības, kas nosaka, ka prasības pieteikumā norādāma prasības summa, ja prasība novērtējama naudas izteiksmē, kā arī piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins.[6] No minētā likuma panta jāsaprot, ka jāiesniedz aprēķins, tomēr nepietiek tikai prasības pieteikuma saturā iekļaut un prasības pieteikumam pievienot aprēķinu, norādot prasības pieteikumā lūgtās summas. Iesniedzot prasības pieteikuma materiālus, jāpievieno aprēķins, no kura uzskatāmi varētu pārliecināties kā un par kādu laika periodu izveidojusies parāda summa, un, ja tā sastāv no vairākām pozīcijām, tad jānorāda, piemēram, pamatsumma, līgumsods, kavējuma procenti utt.[7] Bez tam prasības pieteikuma saturā iekļautais un prasības pieteikumam pievienotais aprēķins ir tikai pierādījums, kas norāda uz esošiem apstākļiem. Tā kā piedzenamās summas aprēķinam jāsastāv no vairākiem patstāvīgiem posteņiem, tam jābūt detalizētam, atšifrējot maksājumu summas, lai uzskatāmi varētu pārliecinātie kā un par kādu laika periodu izveidojusies prasības pieteikumā norādītā summa, kas, piemēram, var sastāvēt no līgumsoda, kavētiem procentiem, zaudējumiem utt. Tukuma rajona tiesas tiesnese 2011. gada 6. jūlija lēmumā norādījusi, ka prasības pieteikumā norādītais piedzenamās parāda summas aprēķins rada neskaidrības un ir pretrunā iesniegtajiem dokumentiem, jo prasības pieteikumā norādīts, ka A.L. parāds uz 2011. gada 15. jūniju ir Ls 2078,40 un šāda summa norādīta arī grāmatvedības uzziņā par laiku no 2008. gada oktobra līdz 2011. gada 26. maijam, bet, saskaitot šajā summā iekļautos maksājumus, kā norādīts izziņā, kopējā summa ir Ls 1856,69, bez tam ar Tukuma rajona tiesas 2010. gada 8. jūnija spriedumu no A.L. prasītāja labā piedzīts maksājumu parāds Ls 754,35 par laiku līdz 2010. gada 1. martam, līdz ar ko, ņemot vērā grāmatvedības uzziņā norādīto parādu Ls 328,96 par apsaimniekošanu un Ls 769,47 par pakalpojumiem un ievērojot piedzīto summu Ls 754,35, starpība ir Ls 344,08, bet prasībā lūgts piedzīt Ls 345,08, turklāt norādīts, ka tas ir parāds par apsaimniekošanu.[8] No minētā izriet, ka Tukuma rajona tiesas tiesnese ar minēto lēmumu konstatēja, ka, tā kā tiek pieprasīta mazākas summas piedziņa Ls 345,08 apmērā, prasītājam jānorāda, par kādiem pakalpojumiem samaksa netiek pieprasīta. Savukārt no Liepājas tiesas tiesneses 2011. gada 1. augusta lēmuma izriet, ka iesniedzējs nav ievērojis CPL 128. panta otrās daļas 7. punkta nosacījumus, jo pieteikumā skaidri un saprotami nav formulēts prasījums daļā par tiesas izdevumu piedziņu, t.i., prasības pieteikumā norādīti divi atbildētāji, bet lūgumu daļā attiecībā par tiesas izdevumu piedziņu no atbildētāja nav norādīts konkrētais atbildētājs, no kura tiesas izdevumu piedziņa tiek lūgta, līdz ar ko pieteiktais prasījums nav saprotams.[9] No minētā izriet, ka iesniedzējam lūgumu nepieciešams formulēt precīzi, norādot konkrētu atbildētāju vai atbildētājus, no kā tiek lūgta tiesas izdevumu piedziņa. CPL 128. pantā noteiktas prasības, kas izvirzītas prasības pieteikuma veidam un saturam, un atbilstoši CPL 128. panta otrās daļas 7. punkta noteikumiem prasības pieteikumā norādami prasītāja prasījumi, bet minētā panta otrās daļas 5. punktā noteikts, ka prasības pieteikumā norādami apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina.[10] Savukārt profesors Kalvis Torgāns CPL komentāros norādījis, ka „prasītāja prasījumi ir tas, par ko viņš lūdz tiesu taisīt spriedumu. Prasītāja prasījumam prasības pieteikumā ir jābūt konkrēti izteiktam pēc vārda „lūdzu”.[11] No minētā secināms, ka, ja no prasības pieteikumā norādītā izriet, ka prasības priekšmets ir parāda piedziņa, savukārt tekstā norādītie apstākļi un pamatojums norāda uz zaudējumu esamību, tad iesniedzējam ir jāprecizē pieteiktā prasījuma veids[12], jo minēto precizējumu nepieciešamība izriet arī no CPL 195.panta, atbilstoši kura prasībām tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā norādāms prasījuma veids un piedzenamā summa, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti. Bez tam, kā tas norādīts Jēkabpils rajona tiesas tiesneses 2011. gada 26. aprīļa lēmumā, tad prasījumiem jāatbilst prasības priekšmetam, to saistībai jābūt pamatotai ar apstākļiem un pierādījumiem un tai jābūt tiesiski izpildāmai. Piemēram, ja no prasības pieteikuma nav saprotams vai ar piedziņu no abiem atbildētājiem domāta daļēja, solidāra vai subsidiāra piedziņa, tad tas faktiski nozīmē, ka, apmierinot prasījumus, no katra atbildētāja prasītājs var prasīt nekavējoties piedzīt parādu pilnā apmērā, kā arī tādējādi nav izprotams kādā tiesiskā kārtībā tas notiks un kā tiks kontrolēta ierobežojuma ievērošana izpildes procesā, līdz ar ko pārkāpjot tiesisko noteiktību.[13] Minētais apgalvojums izriet arī no Jelgavas tiesas tiesneses 2011. gada 5. augusta lēmuma, kur norādīs, ka tiesa pievienojas CPL komentāros izteiktajam atzinumam, ka prasības priekšmets ir tās apstrīdētās tiesības, tiesiskās attiecības, kuras pastāv starp prasītāju un atbildētāju, un kuru esamību vai neesamību prasītājs lūdz tiesu konstatēt un arī aizsargāt savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses. Prasības priekšmets ir atšķirīgs atkarībā no prasības veida[14], t.i., prasībās par zaudējumu, parāda vai uzturlīdzekļu piedziņu utt. tiesai jākonstatē, ka prasītājam tiešām šādas piedziņas tiesības ir, tādējādi prasītājam jānorāda visi tie apstākļi un fakti, kas apstiprina viņa prasības likumību un pamatotību. Piemēram, ja prasītājs prasības pieteikumā izvirzījis prasījumu piedzīt zaudējumus, ko veido maksa par dzīvoklī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, bet no prasības pieteikumā izklāstītajiem apstākļiem secināms, ka atbildētāji dzīvokļa (norādīta adreses) lietošanas tiesības ieguvuši kā prasītāja (īrnieka) ģimenes locekļi, bet atbildētāji nepilda savas saistības par dzīvoklī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, savukārt no prasības pieteikuma satura redzams, ka prasītājs norāda uz parādsaistībām par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, bet nav norādījis uz zaudējumu piedziņas kārtību no atbildētājiem, ievērojot likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. panta otrās daļas nosacījumus, tad no minētā izriet, ka prasītājam jāprecizē izvirzītais prasījums atbilstoši pušu tiesiskajām attiecībām, prasības pieteikumā izklāstītajiem apstākļiem un prasības pamatam, jo no prasības pieteikumā izvirzītajiem prasītāja prasījumiem redzams, ka prasītājs, atsaucoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.1 panta pirmās daļas 5. punktu, izvirzījis prasījumu un lūdz izbeigt atbildētāju dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, bet nav izvirzījis prasījumu par atbildētāju izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ņemot vērā, ka likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.1 panta pirmā daļa reglamentē, ka: „īrnieks ir tiesīgs prasīt viņa ģimenes locekļa dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu no tās bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja: ...”.[15] Respektīvi, prasītājam jāprecizē minētais prasījums, lai tas radītu tiesiskās sekas un būtu izpildāms. Savukārt, kā to norādījusi Bauskas rajona tiesas tiesnese 2011. gada 06. aprīļa lēmumā, tad, ja prasību ceļ vairāki prasītāji pret vienu atbildētāju, ko pieļauj CPL 75. panta pirmā daļa, tad prasības pieteikumā jānorāda, ka prasītāji attiecībā uz prasījumiem ir solidāri tiesīgie (kopkreditori) vai katram no prasītājiem ir prasījums pret atbildētāju kādā daļā.[16] Minētais atbilst arī CPL 192. panta noteikumiem, jo tiesa izskata lietu, nepārsniedzot prasījuma robežas, kuras nosakāmas atbilstoši prasības pieteikumā norādītiem prasījumiem un CPL 198. panta noteikumiem par to, ka spriedumā vairāku prasītāju labā tiesa norāda, kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no viņiem, vai arī to, ka piedziņas tiesības ir solidāras. No iepriekš norādītā izriet, ka saskaņā ar CPL 75. panta otro daļu un 128. panta otrās daļas 5. un 7. punktu prasības pieteikumā jābūt norādītiem katra prasītāja prasījumiem un apstākļiem, uz ko attiecīgais prasījums pamatots, t.i., kādas summas un uz kāda pamata no atbildētāja tiek lūgts piedzīt par labu katram prasītājam vai arī ka tiesība ir solidāra, norādot uz kāda pamata. Attiecībā uz CPL 128. panta otrās daļas 7. punktu, tad, ja prasītājs prasības pieteikuma saturā norāda valūtu LVL, bet savu prasījumu izteicis EUR, tiek uzskatīts, ka prasītājs nav ievērojis CPL 128. panta otrās daļas 7. punkta prasības.[17] Piemēram, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese 2011. gada 4. jūlija lēmumā norādījusi, ka prasītājam jāpārrēķina prasības summa Latvijas valsts valūtā – LVL –, jo prasītājs lūdz piedzīt EUR, kas nav Latvijas valsts valūta, kā arī jāpievieno Latvijas Bankas izziņa par valūtas kursu.[18] Sastādot prasības pieteikumu, jāpārliecinās, vai prasības pieteikumam pielikumā pievienotajos rakstveida pierādījumos norādīts atbildētājs, pret kuru celta prasība, jo praksē mēdz iesniegt prasības pieteikuma materiālus, no kuriem izriet, ka prasības pieteikuma saturā norādīts viens atbildētājs, savukārt no iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem redzams, ka tie attiecas pavisam uz kādu citu juridisku vai fizisku personu, pret kuru nav celta prasība, līdz ar ko nav ievērotas CPL 128. un 129. panta prasības. Bez tam netiek ievērotas CPL 111. panta otrās daļas prasības, kur noteiks, ka rakstveida pierādījumi iesniedzami oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta veidā[19], kā arī 2010. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” un Dokumentu juridiskā spēka likums. Piemēram, ja prasības pieteikumam pievienotas atsevišķas materiālu neapliecinātas kopijas, neievērojot CPL 111. panta otro daļu, tad atzīstams, ka iesniedzējs prasības pieteikumā norādījis apstākļus, ar kuriem pamato savu prasījumu, bet nav pievienojis pierādījumus apstākļiem, kādi norādīti prasības pieteikumā[20]. No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2011. gada 23. maija lēmuma izriet, ka pieteicējs pieteikumam pievienojis 2010. gada 8. marta konta izraksta, 2010. gada 2. marta sarakstu par ierakstītām vēstulēm ar paziņojumiem, aizdevuma atmaksas un procentu samaksas grafika gaismas kopijas, kas nav apliecinātas atbilstoši 2010. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 5. nodaļas prasībām, līdz ar ko minētām dokumentu gaismas kopijām saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 1. panta otrās daļas, 2. panta pirmās daļas, 3. panta otrās daļas, 8. panta pirmās daļas noteikumiem nav juridiskā spēka un tā citām organizācijām un fiziskām personām nav saistoša.[21] No minētā izriet, ka, ja iesniegtiem prasības pieteikuma materiāliem pievienotas fotokopijas, kas nav apliecinātas likumā noteiktā kārtībā, tad minētās fotokopijas nav atzīstamas par pierādījumu prasītāja apgalvojumiem vai arī pieteiktiem lūgumiem. Piemēram, ja iesniegtajā prasības pieteikumā izteikts lūgums atbrīvot prasītāju no tiesāšanās izdevumu samaksas valsts ienākumos, pievienojot izziņas par atbilstību trūcīgās ģimenes (personas) statusam fotokopiju, tad tiesa, atstājot prasības pieteikuma materiālus bez virzības, nelemj jautājumu par prasītāja atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, līdz lēmumā norādīto trūkumu novēršanai. [1]Aktuālās judikatūras apskats. E.Levits. Likums un Tiesības, 2005, 72.lpp. [2]Judikatūra un tās saistošais spēks. J.Neimanis. Jurista Vārds, 2005.gada 8.marts, Nr.9. [3]Civilprocesa likums. Latvijas Vēstnesis, 03.11.1998., Nr.326/330. [4]Civilprocesa likums. Latvijas Vēstnesis, 03.11.1998., Nr.326/330. [5]Civilprocesa likuma komentāri, Trešais papildinātais izdevums, Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2006, 215.lpp. [6]Civilprocesa likums. Latvijas Vēstnesis, 03.11.1998., Nr.326/330. [7]Tukuma rajona tiesas tiesneses 2011.gada 6.jūlija lēmums lietā Nr.3 – 9/74 2011.g.; Liepājas tiesas tiesneses 2011.gada 8.jūlija lēmumu lietā Nr.3 – 110208/11; Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2011.gada 6.maija lēmums lietā Nr.3 – 11/0261/11. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2011.gada 7.marts lēmums lietā Nr.3 – 11/0230/11. [8]Tukuma rajona tiesas tiesnese 2011.gada 6.jūlija lēmumā Nr.3 – 9/74 2011.g. [9]Liepājas tiesas tiesnese 2011.gada 1.augusta lēmums lietā Nr.3 – 11/0223/11. [10]Civilprocesa likums. Latvijas Vēstnesis, 03.11.1998., Nr.326/330. [11]Civilprocesa likuma komentāri, Trešais papildinātais izdevums, Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2006, 216.lpp. [12]Rīgas rajona tiesas tiesneses 2011.gada 20.jūnija lēmums lietā Nr.3 – 11/0281/13. [13]Jēkabpils rajona tiesas tiesneses 2011.gada 26.aprīļa lēmums lietā Nr.3 – 11/0027/11. [14]Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 216.lpp. [15]Jelgavas tiesas tiesneses 2011.gada 5.augusta lēmums lietā Nr. 3 – 11/0330/2011. [16]Bauskas rajona tiesas tiesneses 2011.gada 06.aprīļa lēmums lietā Nr.3 – 11/0037 – 2011. [17]Preiļu rajona tiesas tiesneses 2009.gada 8.oktobra lēmums lietā Nr.3 – 11/0053. [18]Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2011.gada 4.jūlija lēmums lietā Nr.3 – 11/ 0747 – 11/5. [19]Civilprocesa likums. Latvijas Vēstnesis, 03.11.1998., Nr.326/330. [20]Liepājas tiesas tiesneses 2011.gada 4.marta lēmums lietā Nr.3 – 11/0081/11. [21]Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2011.gada 23.maija lēmums lietā Nr.3 – 11/0578/3 2011.g.
Jūs nevarat pievienot komentārus! Vispirms reģistrējieties un/vai ieejiet sistēmā!
»» Ieteikumi »» Biežāk uzdotie jautājumi »»
Publikācijas un komentāri ne vienmēr atbilst Latvijas Juristu biedrības viedoklim. Lapas īpašnieki nenes nekādu atbildību par publikāciju saturu. Par publikāciju saturu atbildīgs personīgi pats autors. Likumam neatbilstošas publikācijas pēc pirmā kompetentu iestāžu pieprasījuma tiks izņemtas.
Top.LV
Latvijas Reitingi