Jurismi
- Kāda ir advokāta definīcija? - Pilna mute ar dzīves atbalsta sistēmu.
Reģistrētiem lietotājiem
E-pasta adrese:
Parole:
Neesi reģistrēts?
Sadaļas
Mūs atbalsta
Juridiskie pakalpojumi
Līgumu paraugi
Kas kopīgs jurisprudencei un fizikai?(0)
Raksts lasīts 13211 reizes. Sadaļa Informācija
Sers Ernests Ruterfords, Karaliskās Akadēmijas prezidents un Nobela prēmijas laureāts fizikā, izstāstīja sekojošu notikumu, kas kalpo kā brīnišķīgs piemērs tam, ka ne vienmēr ir viena vienīga pareizā atbilde uz jautājumu. Lai arī šajā notikumā runa iet par fiziku, šķiet, ka tiesību disciplīnas kareivji no tā varētu šo to pamācīties.

            Sers Ernests Ruterfords, Karaliskās Akadēmijas prezidents un Nobela prēmijas laureāts fizikā, izstāstīja sekojošu notikumu, kas kalpo kā brīnišķīgs piemērs tam, ka ne vienmēr ir viena vienīga pareizā atbilde uz jautājumu. Lai arī šajā notikumā runa iet par fiziku, šķiet, ka tiesību disciplīnas kareivji no tā varētu šo to pamācīties. Lūk, šis notikums:

            „Kādu laiku atpakaļ pie manis vērsās kolēģis pēc palīdzības. Viņš grasījās likt pašu zemāko vērtējumu fizikas eksāmenā vienam no saviem studentiem, tanī pašā laikā, kad šis students uzstāja, ka ir pelnījis pašu augstāko vērtējumu. Abi divi, pasniedzējs un students, bija ar mieru, lai viņu strīdu izšķir kāda trešā persona, neieinteresēts arbitrs; izvēle krita uz mani. Eksāmena jautājums bija sekojošs: „Paskaidrojiet, kādā veidā var izmērīt mājas augstumu ar barometra palīdzību?”

            Studenta atbilde bija sekojoša:” Vajag paņemt barometru, uzkāpt uz mājas, ar virvi nolaist barometru lejā, tad uzvilkt virvi atpakaļ un izmērīt virves garumu, kura paradīs precīzu mājas augstumu.”

            Gadījums bija patiesi grūts, tā kā atbilde bija absolūti pilnīga un pareiza! No otras puses tas bija fizikas eksāmens, bet atbildei bija maz kopīga ar zināšanām šajā nozarē.

            Es piedāvāju studentam pamēģināt atbildēt uz jautājumu vēl vienu reizi. Iedevu viņam sešas minūtes laika un piekodināju, ka atbildei ir jāsniedz zināšanas fizikas likumos. Kad bija pagājušas piecas minūtes un students nebija neko ierakstījis eksāmena lapā, es viņam pajautāju vai viņš padodas, bet viņš paziņoja, ka viņam ir vairāki veidi padomā kā atrisināt problēmu, bet viņš vienkārši nevar izvēlēties labāko. Saintriģēts es palūdzu jauno cilvēku, lai tas ķeras klāt atbildei, nesagaidījis piešķirtā laika beigas. Jaunā atbilde uz jautājumu pauda:” Uzkāpiet uz mājas jumta ar barometru un metiet viņu uz leju, mērot krišanas laiku. Tad pielietojot formulu L=(at2)/2, izrēķiniet mājas augstumu.

            Te es jautāju savu kolēģi, pasniedzēju, vai viņu apmierina šī atbilde. Tas, beidzot, padevās, atzīstot, ka atbilde ir pieņemama. Lai nu kā, bet students tika teicis, ka viņam ir vairāki atbildes varianti un es palūdzu, lai tas mums tos pastāsta.

            „Ir vairāki veidi kā izmērīt mājas augstumu ar barometra palīdzību, - sāka students. – Piemēram, var iziet uz ielas saulainā dienā un izmērīt barometra augstumu un viņa ēnas garumu, un tāpat izmērīt mājas ēnas garumu. Tad, izrēķinot dažas proporcijas, var izmērīt arī pašas mājas augstumu”.

            „Nav slikti, - es teicu, - Vai ir vēl kādi varianti?”

            „Jā. Ir ļoti vienkāršs veids, kurš, esmu pārliecināts, jums patiks. Jūs ņemat barometru rokā un rāpjaties pa trepēm uz augšu, liekot barometru pie sienas un ar zīmuli liekot atzīmes. Saskaitot šo atzīmju daudzumu un pareizinot to ar barometra izmēru, jūs iegūsiet mājas augstumu. Pilnīgi acīmredzama metode.” „Ja jūs vēlaties daudz sarežģītāku veidu, - students pagaidīja, - tad piesienot barometru pie striķīša un šūpinot to, noskaidrojiet gravitācijas lielumu mājas apakšgalā un tad mājas augšgalā. No starpības starp šiem lielumiem, principā, var iegūt mājas augstumu. Šinī pašā gadījumā, piesienot barometram striķīti, jūs varat uzkāpt uz mājas jumta un šūpinot to, jūs varat izmērīt mājas augstumu pēc procesijas perioda.”

            „ Visbeidzot, - viņš pabeidza, - starp daudziem citiem variantiem, kā atrisināt šo uzdevumu, labākais ir tāds: paņemiet barometru sev līdz, atrodiet mājas pārvaldnieku un sakiet viņam: Cienījamais pārvaldniek, es atdošu jums šo brīnišķīgo barometru, ja jūs man pateiksiet kāds ir šīs mājas augstums.”

            Te nu es pajautāju studentam – vai viņš patiesi nezināja vispārpieņemto variantu, kā atrisināt uzdevumu. Viņš atzinās, ka zināja, bet piebilda, ka viņam ir līdz kaklam skola un koledža, kur pasniedzēji uzspiež skolniekiem un studentiem katrs savu domāšanas veidu.

            Šis students bija Nils Bors (1885- 1962), dāņu fiziķis, 1922.gada. Nobela prēmijas laureāts.

Jūs nevarat pievienot komentārus! Vispirms reģistrējieties un/vai ieejiet sistēmā!
»» Ieteikumi »» Biežāk uzdotie jautājumi »»
Publikācijas un komentāri ne vienmēr atbilst Latvijas Juristu biedrības viedoklim. Lapas īpašnieki nenes nekādu atbildību par publikāciju saturu. Par publikāciju saturu atbildīgs personīgi pats autors. Likumam neatbilstošas publikācijas pēc pirmā kompetentu iestāžu pieprasījuma tiks izņemtas.
Top.LV
Latvijas Reitingi