Jurismi
Pūķīti tiesā: Tiesnesis(T): Vai tu māti apēdi? Pūķītis(P): Jā! T:Tēvu apēdi? P:Jā! T:Brāļus un māsas apēdi? P:Jā! T:Tu zini, kas tu tagad esi? P:Bārenītis ...
Reģistrētiem lietotājiem
E-pasta adrese:
Parole:
Neesi reģistrēts?
Sadaļas
Mūs atbalsta
Juridiskie pakalpojumi
Līgumu paraugi
Šķīrējtiesas klauzulas iespējamais netaisnīgums jāizvērtē tiesai(0)
Raksts lasīts 20231 reizes. Sadaļa Civiltiesības
Līguma noteikumu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanas, uzskata par negodīgu, ja pretēji prasībai pēc godprātības tas rada ievērojamu nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma (Direktīva 93/13/EEK).

Juristu dienu ietvaros 31.03.2007. plkst. 15.00 Rēzeknē paredzēta diskusija - Platača lietas analīze. Tā nu zemāk pievienots spriedums analizēt gribētājiem.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums

Lietā SKC - 613
2006.gada 1.novembrī

Līguma noteikumu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanas, uzskata par negodīgu, ja pretēji prasībai pēc godprātības tas rada ievērojamu nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma (Direktīva 93/13/EEK).
Ā 
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators M.Dudelis, senatore M.Zāģere, senators O.Druks-Jaunzemis,

piedaloties advokātiem J.Baumanim, J.Dzelmem, G.Rozmiaņecam, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sakarā ar atbildētāja Aināra Platača pārstāvja advokāta Jura Dzelmes un zvērinātu advokātu biroja "Platacis un partneri" kasācijas sūdzībām par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2006.gada 13.aprīļa spriedumu Annas Braunas prasībā pret Aināru Plataci un zvērinātu advokātu biroju "Platacis un partneri" par izrakstītā rēķina, vienošanās un šķīrējtiesas klauzulas atzīšanu par spēkā neesošiem.

Noklausījies senatora O.Druka-Jaunzemja ziņojumu, zvērinātu advokātu biroja "Platacis un partneri" pārstāvja advokāta G.Rozmiaņeca, A.Platača pārstāvja advokāta J.Dzelmes paskaidrojumus, ka tiesas spriedums atceļams, A.Braunas pārstāvja advokāta A.Baumaņa paskaidrojumu, ka spriedums atstājams negrozīts, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

konstatēja

Anna Brauna cēlusi prasību pret advokātu Aināru Plataci un zvērinātu advokātu biroju "Platacis un partneri", iesniedzot Rīgas apgabaltiesā prasības pieteikumu par vienošanās, izrakstītā rēķina un šķīrējtiesas klauzulas atzīšanu par spēkā neesošiem.

Pieteikumā Anna Brauna norādījusi, ka 2001.gada 30.novembrī pēc advokāta Aināra Platača priekšlikuma sniegt juridisku palīdzību par 590 000 ASV dolāru parāda piedziņu no Jāņa Sprinovska, viņa parakstījusi neaizpildītu vienošanās veidlapu, kurā nav bijusi norādīta atlīdzība advokātam. Tā kā advokāts Ainārs Platacis nav veicis nekādas darbības uzdevuma izpildē, viņa uzskatījusi, ka viņš no vienošanās attiecies. Sakarā ar to viņa juridisku palīdzību šajā lietā saņēmusi no citiem juristiem. Gandrīz divus gadus pēc vienošanās dokumenta parakstīšanas 2003.gada 13.oktobrī viņa saņēmusi no tiesu izpildītāja priekšlikumu labprātīgi samaksāt zvērinātu advokātu biroja "Platacis un partneri" 2003.gada 22.septembra rēķinu Nr.129 par kopējo summu Ls 88 500. Ierodoties pie tiesu izpildītāja, viņa konstatējusi, ka 2001.gada 30.novembra vienošanās tekstā no jauna izdarīts ieraksts par advokāta Aināra Platača honorāru Ls 75 000 apmērā, kā arī pēc līdzēju parakstiem veidlapā ar spiedogu uzspiesta šķīrējtiesas klauzula, ka strīdi, domstarpības un prasības, kas izriet no šī līguma, izšķirami Komerciālajā šķīrējtiesā.

Pierakstījumu vienošanās veidlapā un izrakstīto rēķinu par nekad nepadarītu darbu prasītāja Anna Brauna uzskatījusi par prettiesiskiem un spēkā neesošiem.

Atsaucoties uz Civillikuma 1403., 1415., 1427., 1431., 1459., 1461., 1533., 2307., 2311.pantu, Anna Brauna lūgusi atzīt par spēkā neesošu no tās parakstīšanas brīža 2001.gada 30.novembra vienošanos Nr.29 un tajā ar tehniskiem līdzekļiem (spiedogu) atveidoto šķīrējtiesas klauzulu. Tāpat viņa lūgusi atzīt par spēkā neesošu advokāta Aināra Platača parakstīto 2003.gada 22.septembra rēķinu Nr.129.

Rīgas apgabaltiesa ar 2004.gada 6.decembra spriedumu prasību apmierinājusi. Tiesa atzinusi par spēkā neesošu 2001.gada 30.novembrī starp Annu Braunu un advokātu Aināru Plataci noslēgto vienošanos Nr. 29, kā arī atzinusi par spēkā neesošu uz šīs vienošanās pamata 2003.gada 22.septembrī izrakstīto rēķinu Nr.129.

Izskatījusi lietu sakarā ar zvērinātu advokātu biroja "Platacis un partneri" apelācijas sūdzību, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta ar 2006.gada 13.aprīļa spriedumu prasību apmierinājusi daļēji.

Tiesa atzinusi par spēkā neesošu 2001.gada 30.novembrī starp Annu Braunu un advokātu Aināru Plataci noslēgto vienošanos Nr.29 daļā par noteikto honorāru Ls 75 000 apmērā un ar spiedogu atveidoto atrunu par strīda izskatīšanu Komerciālajā šķīrējtiesā. Tāpat tiesa atzinusi par spēkā neesošu uz iepriekšminētās vienošanās pamata 2003.gada 22.septembrī izdoto rēķinu Nr.129. Vienlaikus tiesa piedzinusi no advokāta Aināra Platača par labu Annai Braunai valsts nodevu Ls 1 125 un izdevumus par advokāta sniegto juridisko palīdzību Ls 4 400.

Prasību pret zvērinātu advokātu biroju "Platacis un partneri" tiesa noraidījusi.

Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka 2001.gada 30.novembra vienošanos Anna Brauna slēgusi ar advokātu Aināru Plataci, kurš 2003.gada 22.septembrī arī parakstījis rēķinu Nr.129 un pieteikumu Komerciālajai šķīrējtiesai.

Novērtējot pierādījumus lietā, tiesa secinājusi, ka strīds faktiski pastāv starp Annu Braunu un advokātu Aināru Plataci. Tiesa arī secinājusi, ka nav likumīga pamata tiesvedības izbeigšanai, jo Anna Brauna prasību cēlusi 2003.gada 3.novembrī. Rīgas apgabaltiesa 2003.gada 4.novembrī taisījusi lēmumu par prasības pieteikuma pieņemšanu, bet 20.novembrī pieņēmusi lēmumu par izpildu lietvedības apturēšanu izpildu lietā, kas ievesta sakarā ar Aināra Platača 2003.gada 22.septembrī izrakstīto rēķinu Nr. 129 par Ls 88 500 samaksas piedziņu par juridiskās palīdzības sniegšanu. Savukārt Ainārs Platacis prasību pret Annu Braunu par saistību izpildi Komerciālajā šķīrējtiesā cēlis tikai 2003.gada 27.novembrī.

Tiesa atzinusi, ka nav iegūti pierādījumi, ka Anna Brauna būtu slēgusi līgumu ar advokātu Aināru Plataci par strīda izšķiršanu Komerciālajā šķīrējtiesā, ka būtu vienošanās par Ls 75 000 honorāru un pievienotās vērtības nodokļa Ls 13 500 samaksu, nav pierādījumu, ka advokāts vispār būtu veicis kādas darbības pēc vienošanās.

Par šo tiesas spriedumu Aināra Platača pārstāvis advokāts Juris Dzelme un zvērinātu advokātu birojs "Platacis un partneri" iesnieguši kasācijas sūdzības, norādot uz materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumu.

Aināra Platača pārstāvis lūdzis tiesas spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai, bet zvērinātu advokātu birojs "Platacis un partneri" kasācijas sūdzībā lūdzis tiesas spriedumu atcelt un tiesvedību lietā izbeigt.

Kasatori sūdzībās norādījuši, ka tiesa nav ievērojusi Advokatūras likuma 21., 116.pantu, nepareizi novērtējusi zvērinātu advokātu biroja "Platacis un partneri" tiesisko statusu. Pēc kasatoru ieskata, tiesa pārkāpusi savas kompetences ietvarus, ignorējusi apstākli, ka apelācijas sūdzību Ainārs Platacis parakstījis zvērinātu advokātu biroja "Platacis un partneri" vārdā, parakstu apstiprinot ar biroja zīmogu.

Sūdzībās kasatori norādījuši, ka tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma, 193.(3), 193(5), 432.(3), 190.pantu, nav norādījusi secinājumus par prasības daļēju apmierināšanu, nav pareizi norādījusi apelācijas sūdzības iesniedzēju. Annas Braunas apstrīdētās vienošanās Nr.29 pakļautību šķīrējtiesai jau iepriekš izspriedusi Komerciālā šķīrējtiesa, kura uzskatījusi, ka strīds ir piekritīgs tai. Šis tiesas nolēmums stājies spēkā. Tādēļ atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta 1.punktam tiesvedība bija izbeidzama. Piemērojot Civillikuma 1427., 2391.pantu, tiesa nav ievērojusi sacīkstes principu civilprocesā, jo uz šīm likuma normām prasība nav celta. Ainārs Platacis, nepārsūdzot pirmās instances tiesas spriedumu, nevar būt atbildīgs par Annas Braunas izdevumiem sakarā ar advokāta palīdzību apelācijas instancē.

Zvērinātu advokātu birojs "Platacis un partneri" kasācijas sūdzībā arī norādījis, ka tiesa atzinusi par spēkā neesošu vienošanos daļā par honorāru, bet, nosakot ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu, nav ievērojusi Advokatūras likuma 57.pantu, nav apsvērusi, vai nav piemērojams "Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums" un Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumi Nr.407 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību".

Pārbaudījis sprieduma likumību un apsvēris kasācijas sūdzībā norādītos argumentus, Senāts uzskata, ka tiesas spriedums atstājams negrozīts.

Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka 2001.gada 30.novembra vienošanos Anna Brauna slēgusi ar advokātu Aināru Plataci, kurš 2003.gada 22.septembrī parakstījis arī rēķinu Nr.129 par juridiskās palīdzības sniegšanu, rakstījis pieteikumu Komerciālajai šķīrējtiesai.
Konstatējot šādus apstākļus, tiesa pareizi izdarījusi secinājumu, ka strīds faktiski pastāv starp Annu Braunu un advokātu Aināru Plataci. To nosaka arī Advokatūras likuma 117.pants, ka zvērināti advokāti praktizē tieši un personiski.

Novērtējot pierādījumus lietā, tiesa atzinusi, ka Anna Brauna nav vienojusies ar advokātu Aināru Plataci par strīda izšķiršanu Komerciālajā šķīrējtiesā, nav vienojušies par Ls 75 000 honorāru un Ls 13 500 pievienotās vērtības nodokļa samaksu, ka advokāts nav veicis nekādas darbības pēc vienošanās.

Kasatoru atšķirīgs apstākļu vērtējums nevar būt par pamatu sprieduma atcelšanai. Kasācijas instances tiesas kompetencē neietilpst pierādījumu pārvērtēšana vai apstākļu noskaidrošana.
Senāts atzīst, ka nav pamatoti kasatoru argumenti sūdzībās par strīda piekritību šķīrējtiesā pie apstākļiem, kad šķīrējtiesas klauzula veidlapā uzspiesta pēc līdzēju parakstiem, kad tiesai nav uzrādīts vienošanās oriģināls.

Šajā sakarā Eiropas Kopienu Padomes 1993.gada 5.aprīļa Direktīvas 93/13/EEK 3.pantā, kas ietverta arī mūsu valsts likumā, noteikts, ka līguma noteikumu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanas, uzskata par negodīgu, ja pretēji prasībai pēc godprātības tas rada ievērojamu nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma.

Savukārt Satversmes tiesa 2005.gada 17.janvāra spriedumā "Par Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 3.punkta un 223.panta 6.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam" 9.3.2.punktā atsaukusies uz Eiropas Kopienu tiesas norādījumu, ka šādas šķīrējtiesas klauzulas iespējamais netaisnīgums un spēkā esamība tiesai jāizvērtē pašai pēc savas iniciatīvas. Satversmes tiesa uzskatījusi, ka šādi jārīkojas arī vispārējās jurisdikcijas tiesām Latvijā. To šajā gadījumā ir arī ievērojusi tiesa.

Līdz ar to nav pamatota kasatoru norāde sūdzībās, ka tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta 1.punktam tiesvedība lietā bijusi jāizbeidz.

Kasatoru norādēm sūdzībās, ka tiesa nepareizi novērtējusi zvērinātu advokātu biroja "Platacis un partneri" tiesisko statusu, nav izšķirošas nozīmes un tās nevar būt par pamatu sprieduma atcelšanai. Tiesa atzinusi, ka strīds pastāv starp Annu Braunu un advokātu Aināra Plataci, un attiecīgi šo strīdu izspriedusi pēc būtības, kā tas norādīts iepriekš.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 192.pantu tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, ko tiesa pēc šo prasījumu būtības ir ievērojusi. Prasītājas prasījums ir tas, par ko lūgts taisīt spriedumu. Anna Brauna lūgusi atzīt par spēkā neesošu 2001.gada 30.novembra vienošanos Nr.29 un tajā ietverto ar tehniskiem līdzekļiem (spiedogu) atveidoto šķīrējtiesas klauzulu. Tiesa šo prasījumu apmierinājusi daļā, par ko pastāvējis strīds, atzīstot par spēkā neesošu vienošanos par Ls 75 000 honorāru un par strīda izšķiršanu Komerciālajā šķīrējtiesā. Anna Brauna šim tiesas spriedumam piekritusi. Tādējādi nav pamatoti kasatoru argumenti šajā sakarā un norādes sūdzībās, ka tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 193.(3), 193.(5), 432.(3), 190.pantus, kuri nosaka prasības sprieduma formai un saturam, sprieduma likumīgumu un pamatotību.

Tāpat nav pamatota kasatoru norāde, ka tiesa nav ievērojusi sacīkstes principu, spriedumā atsaucoties uz Civillikuma 1427., 2391.pantiem, pēc kuriem nav celta prasība. Tiesa taisījusi spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata. Tiesas atsauci spriedumā uz Civillikuma normām, kuras nav ietvertas prasības pieteikumā, nevar uzskatīt par sacīkstes principa pārkāpumu Civilprocesa likuma 10.panta izpratnē. Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālas darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Nav pamatota norāde sūdzībās, ka advokāts Ainārs Platacis, nepārsūdzot pirmās instances tiesas spriedumu, nevar būt atbildīgs par Annas Braunas izdevumiem sakarā ar advokāta sniegto palīdzību viņai apelācijas instances tiesā. Saskaņā ar zvērinātu advokātu biroja "Platacis un partneri" nolikuma 2.3., 2.4.punktu biroja darbinieks personīgi nes atbildību par klienta uzticēto uzdevumu izpildi. Uzdevuma neizpildes gadījumā biroja darbiniekam jāatmaksā pilnībā vai daļēji klienta iemaksātais honorārs. Gadījumā, ja zaudējumi, ko nodarījis dalībnieks klientam juridiskās palīdzības sniegšanas ietvaros, tiek piedzīti no biroja, zaudējumus atmaksā dalībnieks. Tātad šajā nolikumā noteikta advokāta atbildība.

Tāpat nav pamatota zvērināta advokātu biroja "Platacis un partneri" norāde sūdzībā, ka tiesa pārkāpusi Advokatūras likuma 57.pantu, kurā noteikts, ka zvērināti advokāti attiecībā uz atlīdzības apmēru par lietas vešanu rakstveidā vienojas ar klientu, bet, ja šādas vienošanās nav, atlīdzību nosaka pēc takses. Apelācijas instances tiesa šos apstākļus noskaidrojusi, piedzenot no advokāta Aināra Platača par labu Annai Braunai izdevumus par advokāta sniegto juridisko palīdzību (kvīts saskaņā ar vienošanos Nr 3, lietas 190.lpp.). Savukārt kasatora atsaucei uz Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu un Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.407 "Noteikumi par valsts nodrošinātās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksās apmēru un kārtību" nav kopsakara ar izskatāmo strīdu. Šis likums un noteikumi reglamentē valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas vispārējos noteikumus.

Senāts uzskata, ka pie šādiem apstākļiem kasācijas sūdzības ir noraidāmas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 1.punktu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

nosprieda

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2006.gada 13.aprīļa spriedumu atstāt negrozītu, bet Aināra Platača pārstāvja un zvērinātu advokātu biroja "Platacis un partneri" kasācijas sūdzības noraidīt.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs senators M.Dudelis
Senatori M.Zāģere, O.Druks-Jaunzemis

Jūs nevarat pievienot komentārus! Vispirms reģistrējieties un/vai ieejiet sistēmā!
»» Ieteikumi »» Biežāk uzdotie jautājumi »»
Publikācijas un komentāri ne vienmēr atbilst Latvijas Juristu biedrības viedoklim. Lapas īpašnieki nenes nekādu atbildību par publikāciju saturu. Par publikāciju saturu atbildīgs personīgi pats autors. Likumam neatbilstošas publikācijas pēc pirmā kompetentu iestāžu pieprasījuma tiks izņemtas.
Top.LV
Latvijas Reitingi