Jurismi
Advokāts mantiniekiem: - Iekams es jums nolasu Smita kunga testamentu, es gribētu uzdot vienu jautājumu viņa atraitnei: Smita kundze, vai jūs esat ar mieru kļūt mana sieva?
Reģistrētiem lietotājiem
E-pasta adrese:
Parole:
Neesi reģistrēts?
Sadaļas
Mūs atbalsta
Juridiskie pakalpojumi
Līgumu paraugi
Vai Ministru prezidents var atstādināt no amata KNAB priekšnieku?(3)
Raksts lasīts 13595 reizes. Sadaļa Administratīvās tiesības
Pēdējā laikā radusies situācija, kad Ministru prezidents ir atstādinājis galvenās cīnītāja pret korupciju iestādes KNAB priekšnieku, līdz ar ko ir radies jautājums, cik šī atstādināšana ir bijusi tiesiska. Nolēmu ielūkoties normatīvajos aktos.

Remarka - šis ir uzskatāms par literāru vēstījumu, kam nav nekāda sakara ar reālo dzīvi un visas personas un iestādes, kuras Jūs varat atpazīt rakstā, tikai nejaušas sakritības pēc ir sagadījušās kā atpazīstamas, jo dzīvē nav eksistējušas, neeksistē un ir izdomātas.

Pēdējā laikā radusies situācija, kad Ministru prezidents ir atstādinājis galvenās cīnītāja pret korupciju iestādes KNAB priekšnieku, līdz ar ko ir radies jautājums, cik šī atstādināšana ir bijusi tiesiska. Nolēmu ielūkoties normatīvajos aktos.

Saskaņā ar KNAB likuma 2.panta 1.daļu, kurš nosaka KNAB statusu, noteikts, ka Birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda [..] likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē. Tātad – pārraudzība.

KNAB likuma 4.panta 1.daļa nosaka, ka Biroja priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. No šī, manuprāt, izriet, ka kabinets ir tikai tāds Saeimas padomdevējs, bet pašu lēmumu par iecelšanu, atcelšanu pieņem Saeima pati.

Ņemot vērā, ka Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu, ar kuru izveidojis komisiju Biroja priekšnieka darbības izvērtēšanai, secināms, ka uz šo situāciju ir attiecināms KNAB likuma 5.panta 7.daļa, kura nosaka - lai izvērtētu šā panta sestās daļas 5., 8. un 12.punktā minētos iemeslus Biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido komisiju, ko vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors. Domājams, ka 5. un 8. apakšpunkts nav piemērojams, līdz ar to secināms, ka komisijas uzdevums ir vērtēt KNAB priekšnieka neatbilstību ieņemamam amatam pēc 10. punkta.

Izskanēja informācija, ka minētā komisija ir izveidota uz MK rīkojuma pamata, bet it kā būtu nepieciešami saskaņā ar KNAB likuma 5.panta 7.daļu MK noteikumi. Ministru kabineta kārtības rullis nosaka, ka MK rīkojums ir iekšējs tiesību akts (2.4.p.), līdz ar ko saistošs iekšēji un nevis trešajām personām. Pants nosaka, ka komisiju vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors. Šeit rodas maza, bet būtiska neskaidrība – vada jebkuru komisiju ģenerālprokurors, vai arī vada komisiju, kura izveidota saskaņā ar ārēju normatīvu aktu, kurš šobrīd gan nav pieņemts.

Šī kolīzija ir tajā, ka Latvijā it kā pastāv valsts varas funkciju sadale, ko klasiski pazīst kā likumdevēja varas, tiesu varas un izpildvaras nošķirtība. Prokuratūra un ģenerālprokurors, atšķirībā no MK, ir tiesu varas sastāvdaļa (Likuma par prokuratūru 1.panta 1.daļa). Pie šādas situācijas būtu visai apšaubāmi, ka iekšējs MK rīkojums varētu būt saistošs ģenerālprokuroram, tomēr situācija būtu kardināli citāda, ja MK būtu pieņēmis MK noteikumus, kuri kā normatīvs akts jau būtu saistoši ģenerālprokuroram, atbilstoši KNAB likuma 5.panta 7.daļai.

Nākamais būtiskais jautājums, ņemot vērā, ka MK noteikumos noteiktās kārtības nav, nav zināms subjekts, kurš var izveidot augšminēto komisiju, jo punktā skaidri un gaiši noteikts, ka 1) komisiju izveido, 2) izveido saskaņā ar MK noteikto kārtību, 3) nav zināms, kas izveido; acīmredzot, tam būtu jākļūst zināms no kārtības, kuras nav, - pareizāk sakot ir, bet ar iekšēju juridisku spēku, kas skar vienīgi MK padotības iestādes un neatbilst KNAB likuma 5.panta 7.daļai. Līdz ar to uzdrošinos uzskatīt, ka komisija, kas izveidota uz MK rīkojuma pamata, neatbilst KNAB likuma 5.panta 7.daļai, līdz ar to, tās pieņemtie lēmumi nevar būt likumīgi.

Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka pārraudzības jēdziena tiesisko statusu. Pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu (VPIL 7.panta 5.daļa). Tieši pārraudzība ir nodota MK kompetencē.

Saskaņā ar likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks ir valsts amatpersona (4.panta 1.daļas 10.punkts), bet tajā pašā laikā KNAB priekšnieks nav civildienesta ierēdnis.

Civildienesta likuma 39.panta 4.daļa paredz, ka attiecīgās iestādes vadītājs, ministrs, Pārvalde un Ministru prezidents var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes ne ilgāk kā uz visu disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, saglabājot amata mēnešalgu, sociālās garantijas, normatīvajos aktos noteiktās pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes.

Liekas, ka šis tiesiskais regulējums pēc analoģijas arī piemērots, jo citur atrast atstādināšanas tiesisko pamatu nevaru. Manuprāt, ņemot vērā, ka KNAB priekšnieks nav civildienesta ierēdnis, tad nekādas citas iespējas, kādas noteiktas VPIL un KNAB likumā piemērot un izmantot nevar. Šajos abos likumos nav paredzēts atstādināt KNAB priekšnieku par neatbilstību ieņemamajam amatam. KNAB likums paredz atstādināt KNAB priekšnieku, ja pret to kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai uzsākta kriminālvajāšana un to var darīt tikai ģenerālprokurors (KNAB likuma 5.panta 8.daļa). Cik saprotu, nevis ģenerālprokurors, bet tieši Ministru prezidents ir atstādinājis KNAB priekšnieku.

Pēc mana mazā ieskata Latvijas tiesību džungļos, šķiet, ka tomēr laikam šī situācija, kāda tā ir izvērtusies, īsti neatbilst ne tikai tiesību garam, bet arī saturam. Manuprāt, Ministru prezidents nevar atstādināt KNAB priekšnieku, jo to var darīt tikai ģenerālprokurors un tikai pie īpašiem apstākļiem.

Iespējams, ka mans mazais pētnieciskais vēstījums ir kaut ko piemirsis pieminēt, tad to ikvienam ir iespējams papildināt vai oponēt komentāros.

Jūs nevarat pievienot komentārus! Vispirms reģistrējieties un/vai ieejiet sistēmā!
»» Ieteikumi »» Biežāk uzdotie jautājumi »»
Publikācijas un komentāri ne vienmēr atbilst Latvijas Juristu biedrības viedoklim. Lapas īpašnieki nenes nekādu atbildību par publikāciju saturu. Par publikāciju saturu atbildīgs personīgi pats autors. Likumam neatbilstošas publikācijas pēc pirmā kompetentu iestāžu pieprasījuma tiks izņemtas.
Top.LV
Latvijas Reitingi