Jurismi
- Apsūdzētais, ko jūs vēletos teikt savai aizstāvībai? - Es gribētu, lai jūs ņemtu vērā mana advokāta jaunību un pieredzes trūkumu.
Reģistrētiem lietotājiem
E-pasta adrese:
Parole:
Neesi reģistrēts?
Sadaļas
Mūs atbalsta
Juridiskie pakalpojumi
Līgumu paraugi
Par LBAS ierosinātajiem Satversmes grozījumiem(0)
Raksts lasīts 13375 reizes. Sadaļa Konstitucionālās tiesības
Pēdējā laikā sabiedrība arvien vairāk sākusi publiski runāt, diskutēt, tai skaitā – protestu formā pie parlamenta durvīm. Manuprāt tas ir visai apsveicami, jo liecina par tautas tiesiskās apziņas celšanos.

Pēdējā laikā sabiedrība arvien vairāk sākusi publiski runāt, diskutēt, tai skaitā – protestu formā pie parlamenta durvīm. Manuprāt tas ir visai apsveicami, jo liecina par tautas tiesiskās apziņas celšanos.

Ā 

Minētajā kontekstā, beidzot, pēc 85 gadiem pēc Satversmes pieņemšanas, ir pacēlies jautājums, kas, manuprāt, ir visai tiešā saistībā ar notikumiem 1934. gada 15. maijā.

Ā 

Kā iemeslu notikumiem 1934. gada 15. maija apvērsumam Kārlis Ulmanis min sekojošo: „1934. gada 15. maija apvērsuma galvenais cēlonis bija Latvijas Saeimas nesekmīgā darbība, simt tās deputātu piederēja aptuveni pie 25 partijām (frakcijām). Likumu izdošana bija augstākā mērā apgrūtināta, jo tik daudzām partijām katrai bija savi mērķi, lai attaisnotu savu pastāvēšanu vēlētāju priekšā, bija grūti vienoties. Valdību sastādīšanas darbs noritēja ar lielām grūtībām. Tām bija jāiegūst Saeimas uzticība, tas ir, jābalstās uz balsu vairākumu Saeimā vai jādod vieta jaunai valdībai, bet šis vairākums reizēm veidojās no 10 vai pat vairāk frakcijām, kas noveda pie valdības darbības novājināšanas. Saeimas ievēlētā Valsts prezidenta tiesības bija ierobežotas un viņš nespēja ietekmēt ne parlamenta, ne valdības darbību. Zemnieku savienības 1932. gadā sāktā propaganda un aģitācija 1934. gadā noveda līdz bruņotu aizsargu vienību un armijas līdzdalībā veiktam apvērsumam, jo vairākums citu partiju un Saeimas deputātu bija pret grozījumiem Satversmē.”[1]

Ā 

Šī brīža situācija ir līdzīga, tikai ar to atšķirību, ka uz doto brīdi ir novērsta nesaprātīgā sadrumstalotība parlamentā, kur pastāvēja zināmas grūtības vienoties par lēmumiem. Šobrīd ir tieši otrādi – sadrumstalotības vietā ir nākusi visai monolīta vienotība, ar to saprotot koalīcijas un koalīcijas līgumus, pie kuru pastāvēšanas šobrīd ir iespējams izmantot tautā dēvēto „Saeimas balsošanas mašīnu”, kas bija daudz mazāk iespējams 1934. gada Saeimā.

Ā 

Tomēr abām šīm Saeimām, tā laika un mūsdienu, ir kas kopējs un, proti – abas ir neatbildīgas vēlētāju priekšā, jo nevar uzskatīt par pietiekamu kontroles mehānismu tikai un vienīgi vēlēšanas.

Ā 

Kā piemēru vēlos minēt pilnvarojuma institūtu pēc plašākās jēgas un būtības.

Ā 

Saeima, kā nosaka Satversme, sastāv no tautas priekšstāvjiem. Priekšstāvju pilnvarojuma apjoms ir noteikts ar tautas iepriekšējo pārstāvju – Satversmes Sapulces – pieņemto Satversmi. Šobrīd, manuprāt, ir radusies situācija, pie kuras tauta kā suverēnās varas nesējs ir tiesīgs izlemt, vai pilnvara ir vai nav pareiza, vai arī tā ir labojama.

Ā 

Domāju, ka Satversme ir labojama, nosakot parlamenta atbildību tautas priekšā, un ne tikai ar vēlēšanām, kurās ar teju maģiskām reklāmām un pozitīvistu darbībām, tauta ir ieguvusi patiesajai vēlmei neatbilstošu parlamentu. Tas ir līdzīgi kā ar stereotipizēto, izskaužamo, bet tautā pazīstamo, čigānu fenomenu – „nopirku skaistu džemperi, pārnācu mājās – izrādījās vecs un caurs”.

Ā 

Kā Saeimas atbildības tautas priekšā risinājums ir izskanējis ierosinājums – ļaut tautai atlaist parlamentu, kad tas ir zaudējis tautas uzticību.

Ā 

Vai LBAS ierosinājumi ir atbilstoši?

Ā 

Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība (LBAS) organizē parakstu vākšanu, paredzot izdarīt Satversmē sekojošus grozījumus:

Ā 

1. Izteikt 78.pantu šādā redakcijā:

Ā 

78. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu, likuma projektu, lēmuma projektu par Saeimas atlaišanu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

Ā 

2. Izteikt 79.pantu šādā redakcijā:

Ā 

79. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.

Ā 

Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos, lēmums par Saeimas atlaišanu ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu, Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos, Saeimas atlaišanu.

Ā 

Manuprāt, pirmais grozījuma piedāvājums neatbilst Satversmē noteiktajiem valsts funkcionēšanas principiem un sistēmai. No grozījuma izriet, ka 1/10 vēlētāju iesniedz Prezidentam gatavu lēmuma projektu, ka Saeima ir jāatlaiž, kuru Prezidents nodod Saeimai. Pēc tam jānotiek Saeimas balsojumam, un ja groza priekšlikumu, vai nepieņem, tad rīkojama tautas nobalsošana.

Ā 

Šeit ir principiāls tiesību jautājums, - vai Saeima pati sevi var atlaist? Saeima nav Ministru kabinets, kuram Satversme dod tiesības demisionēt dažādos gadījumos. Satversme neparedz šādas tiesības. Tomēr Satversme paredz mehānismu, kā Valsts Prezidents ar tautas atbalstu var atlaist Saeimu vai tapt atlaists pats, ja tauta neatbalsta. Domāju, ka tieši šī mehānisma kontekstā un ietvaros būtu jābūvē Saeimas atlaišana, ko iniciē vēlētāji. Proti – tauta iesniedz lēmuma projektu Valsts Prezidentam, kuram mēneša laikā vai nu jāierosina Saeimas atlaišana, kura tāpat ir apstiprināma tautas nobalsošanā, vai arī jāatsaka. Ja prezidents atsaka vai arī neierosina atlaist Saeimu, tad būtu rīkojama tautas nobalsošana.

Ā 

Cita starpā, pārdomu vērts aspekts ir rodams Satversmes 48. pantā, kurā teikts – ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu. Tātad Valsts Prezidenta iniciētajā Saeimas atlaišanā teorētiski var piedalīties 5 balsotāji, no kuriem 3 būs „par” atlaišanu, 2 „pret” un Saeima būs atlaista.

Ā 

Pretēji šai kārtībai LBAS ierosina, ka „par” vajadzētu nobalsot vismaz pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Protams, šeit ir vieta diskusijai, ar ko šī kārtība atšķiras no Valsts Prezidentam izlietot piekrītošās kārtības. Iespējams, ka par labu šai versijai varētu minēt apsvērumus, ka Valsts Prezidents ir kā filtrs, kurš izšķir, vai tautas sašutums par Saeimas rīcību ir tik vispārējs, ka jāpiemēro Valsts Prezidenta rīcībā esošie instrumenti, vai arī sašutums ir šķietami nenozīmīgs, tādējādi būtu tikai godīgi, ka lēmumu pieņem vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

Ā 

Domāju, ka piedāvātais LBAS variants konceptuāli ir atbalstāms, bet būtu izsakāms nedaudz savādāk:

Ā 

1. Izteikt 78.pantu šādā redakcijā:

Ā 

78. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu, likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai, kā arī lēmuma projektu par Saeimas atlaišanu. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai. Ja Valsts Prezidents mēneša laikā neizmanto četrdesmit astotā pantā noteiktās tiesības, tad lēmuma projekts nododams tautas nobalsošanai.

Ā 

Manuprāt, šāda panta redakcija vairāk atbilstu Latvijas tiesību sistēmai, kā arī sasniegtu mērķi ātrāk.

Ā 

Politiskās atbilstības princips

Ā 

Bez tam, šī brīža prakse rāda, ka dažādi lēmumi, kas Saeimai ir izlemjami, var nepamatoti ilgi aizkavēties. Šeit es nerunāju par gadījumiem, kad nepieciešama rūpīga lēmuma analīze dažādu jautājumu risināšanai un izspriešanai, bet gan par situāciju, kad „virs galvas tiek pacelts Damokla zobens”, un tur tiek turēts nepiedodami ilgi. Šeit es domāju jautājumus, kas izlemjami Saeimai saistībā ar īpaši nozīmīgu valsts amatpersonu statusa izlemšanu. Šie gan nav Satversmes tiesību jaunrades jautājumi, bet gan problēmjautājumi, kas prasa risinājumu. Ja Saeima vadītos no tiesību principiem, no kuriem tā dažkārt nevadās, tad visi lēmumi, kas saistīti ar šādu sensitīvu jautājumu izlemšanu notiktu jau nākamajā Saeimas sēdē, vadoties no profesionāļu sagatavotajiem ziņojumiem, ja vien valstī tiek godāts tiesiskums.

Ā 

Mani pārņem skumjas, kad iedomājos, kā valsti savos nagos ir pārņēmis jauns ne tiesību princips – politiskās atbilstības princips.

Ā 

Un laikam tas ir tas iemesls, kas neļauj tautas tiesiskuma apziņai snaust, kas liek paust skaļi savu tiesiskuma redzējumu. Tiesiskuma apziņai muti nevar aizbāzt, kaut vai saucot un dēvējot to par lietussargu saietu, vai neinteliģentu sanākšanu. Tiesiskuma apziņu var tikai apmierināt vai neapmierināt. Un te nu jāteic, ka neapmierināta tiesiskuma apziņa vai dikti neapmierināt pilnvaras pārkāpjošus un pilnvaras neizpildošus neapmierinātājus.



[1] http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/protok/1941.08.20latv.htm

Jūs nevarat pievienot komentārus! Vispirms reģistrējieties un/vai ieejiet sistēmā!
»» Ieteikumi »» Biežāk uzdotie jautājumi »»
Publikācijas un komentāri ne vienmēr atbilst Latvijas Juristu biedrības viedoklim. Lapas īpašnieki nenes nekādu atbildību par publikāciju saturu. Par publikāciju saturu atbildīgs personīgi pats autors. Likumam neatbilstošas publikācijas pēc pirmā kompetentu iestāžu pieprasījuma tiks izņemtas.
Top.LV
Latvijas Reitingi