Jurismi
Sunim tika dota komanda: "BALSI!" Suns atteica: "Tikai sava advokāta klātbūtnē!"
Reģistrētiem lietotājiem
E-pasta adrese:
Parole:
Neesi reģistrēts?
Sadaļas
Mūs atbalsta
Juridiskie pakalpojumi
Līgumu paraugi
Komerctiesības. Pilnvara un prokūra(1)
Raksts lasīts 76448 reizes. Sadaļa Informācija
Pilnvarojuma līguma, pilnvaras vai prokūras izmantošanas iespēju ar katru gadu izvēlas vairāk un vairāk uzņēmēju. Prokūra ir visjaunākais juridisks instruments un to sniegtās priekšrocības pagaidām vēl nav līdz galam izzinātas. Arvīds Ušča, akciju sabiedrības Rīgas piensaimnieks ģenerāldirektors, avīzes “Dienas bizness” intervijā teica: “Varbūt mēs vēl neesam izauguši, bet varbūt mums vēl viss priekšā”. Šajā darvā sniegts vispārīgs ieskats par prokūras būtību un izdošanas mērķi, prokūristu pārstāvības tiesību modeļiem un rīcību sabiedrības vārdā, kā arī par prokūras izdošanas kārtību. Tā kā Komerclikuma regulējums par prokūrām ir īss un lakonisks, prokūru izdošanas procesā nereti rodas arī jautājumi, uz kuriem likuma normas tiešu atbildi nesniedz. Kursa darbā aplūkoti arī atsevišķi šādi gadījumi, kad atbildes rodamas ievērojot likuma mērķi un kopsakaru ar citiem tiesību aktiem. Kursa darbā izmantota salīdzinošā metode vairākos aspektos. Piemēram, vērtējot arī dažādu tiesu nolēmumus, kas izteikti par pilnvaru un prokūru. Darbā tiek izteikti priekšlikumi kam būtu jāpievērš uzmanība izsniedzot pilnvaru.
1. PILNVARA 1.1. PILNVARAS IEDALĪJUMI CIVILLIKUMA IZPRATNĒ Civillikuma 2289.pants nosaka, ka „Ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) - zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.” Savukārt 2290.pants nosaka, ka „Pilnvarojuma līgumu nodibina ar līdzēju vienošanos, kas var notikt arī klusējot, ja kāds apzināti pielaiž trešo personu vest savas lietas. Tās personas klusēšana, kam uzdevums dots, nav vēl uzskatāma par pietiekošu un šaubu gadījumā atzīstama par nepiekrišanas zīmi.” un 2291.pants „Pilnvarniekam var uzdot nevien vest atsevišķas un noteiktas lietas - ar speciālpilnvaru, - bet arī pārzināt visas pilnvarotāja lietas - ar universālpilnvaru, - kā arī tikai zināmas šķiras lietas - ar ģenerālpilnvaru.” Aizņemtiem cilvēkiem nereti nākas domāt, kā vienlaikus paspēt uz vairākām vietām — sapulci, līguma parakstīšanu, tiesu. Viena no iespējām — izrakstīt pilnvaru. Civillikumā pilnvarojums pieminēts vairākos pantos, it īpaši 2289.–2317. pantā, kur runāts par pilnvarojuma līgumu. Tieši šajos pantos noteikts, ka pilnvarām ir trīs veidi: speciālpilnvaras, universālpilnvaras un ģenerālpilnvaras. Arī tad, ja uz pilnvaras nav rakstīts īpašs nosaukums, bet tikai viens vārds „Pilnvara”, no dokumenta satura iespējams saprast, kura no trīs veidu pilnvarām tā ir. Šaurākā pilnvara ir speciālpilnvara, kurā viena persona piešķir tiesības otrai rīkoties savā vārdā tikai atsevišķās un precīzi noteiktās lietās. Piemēram, pensionāre Saulīte ar šādu pilnvaru var atļaut savai mazmeitai Katrīnai saņemt viņas pensiju 17. decembrī, jo pati tajā laikā nebūs Latvijā, bet ciemosies pie studiju laika draudzenes Pēterburgā. Plašāks apjoms ir ģenerālpilnvarām, kur nodotas tiesības veikt, kā teikts likumā, „noteiktas šķiras lietas” . Tas nozīmē, ka šādā dokumentā jau plašāk un vispusīgāk aprakstīts, kādas darbības ir atļauts veikt. Tā varētu būt pilnvara pārstāvēt intereses tiesas procesā, tostarp sniegt apsvērumus un paskaidrojumus, uzstāties tiesas sēdē, iesniegt prasības un pretprasības, veikt šajā sakarā valsts nodevas maksājumus, saņemt izpildu rakstu un spriedumu. Ģenerālpilnvara neuzskaita konkrētās darbības, bet ieskicē veicamo darbību raksturu un virzienu. Visplašākā un apjomīgākā ir universālpilnvara, kas atļauj veikt visas darbības tās izsniedzēja vārdā. Tā savā ziņā ir bīstama pilnvara, jo nodod visas personas tiesības kādam citam cilvēkam. Notāri, kas apliecina šādus dokumentus, parasti pārvaicā, vai pilnvaras izsniedzējs apzinās savas rīcības sekas. Viss, ko pilnvarotā personas būs veikusi, pēc tam saistīs pilnvaras izsniedzēju. Turklāt pilnvaras saņēmējam nav pienākums papildus saskaņot veicamās darbības. Tad var arī gadīties, ka, pilnvaras devējam nezinot, ir pārdots vai ieķīlāts viss viņa īpašums, kā arī pēkšņi radušās jaunas kredīta saistības. 1.1.1. PILNVARAS APLIECINĀŠANA UN IZDOŠANA Pilnvarā ļoti precīzi jānorāda, kas ir pilnvaras devējs un kas — pilnvaras saņēmējs. Precīzi jāuzraksta vārds, uzvārds (vai nosaukums), personas kods (vai reģistrācijas numurs), dzīvesvietas (vai juridiskā) adrese. Fiziskai personai dokumentā būtu nepieciešams norādīt arī pases datus. Fiziskas personas izdotās pilnvaras ir nepieciešams apliecināt pie notāra, jo dažādu valsts un pašvaldību institūcijas, šo pilnvaru neuzskata par dokumentu, jo var rasties šaubas, vai dokumentu patiešām ir parakstījis īstais pilnvaras devējs. Ja pilnvaru izdod juridiska persona, piemēram, SIA „Cido Grupa”, tad pilnvaru var apliecināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes loceklis, to parakstot un apliecinot ar SIA zīmogu. Notāra apliecinājums nav nepieciešams. 1.2. PILNVARAS KOMERCLIKUMA IZPRATNĒ Komerctiesībās darbojas vēl viens pilnvarojuma veids — prokūra. Prokūra ir komercpilnvara, kas piešķir prokūristam tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības, ieskaitot visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā (prasības celšana, izlīgums, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana u. tml.) . Savukārt Komerclikuma 40.pants nosaka, ka „Ja komersants, neizdodot prokūru, pilnvaro kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus, tāda pilnvara (parastā komercpilnvara) attiecas uz visām tiesiskajām darbībām, kas parasti ir vērstas uz šādas komercdarbības veikšanu vai šādu darījumu slēgšanu.” Varētu teikt, ka pilnvarojums ir vienas personas tiesības veikt darījumus citas personas vārdā, līdz ar to, radot, izmainot vai izbeidzot pārstāvamā tiesības un pienākumus. Līdz ar to, var teikt, ka pilnvara ir vienpusējs darījums, tā pauž pārstāvamā gribu un nosaka pārstāvja pilnvaras. Un tātad pilnvara – juridisks akts, kas apliecina vienas rīcībspējīgas personas doto pilnvarojumu otrai rīcībspējīgai personai tās pārstāvēšanai attiecībās ar trešajām personām. Runājot par pilnvarojuma līguma nošķiršanu no pilnvaras, jānoskaidro, kas ir pilnvarojuma līgums. Pilnvarojuma līgums – regulē pilnvarotāja un pilnvarnieka savstarpējās tiesiskās attiecības. Pilnvara ir nepieciešama tāpēc, lai parādītu trešajām personām, ka pilnvarniekam ir tiesības darboties pilnvarotāja vārdā, un informētu tās par pilnvarniekam piešķirtā pilnvarojuma saturu un apjomu. Lai saprastu visus pilnvaras un pilnvarojuma līguma plusus un mīnusus, lietderīgi, vispirms pievērst uzmanību pilnvarojuma līguma būtībai, juridiskai dabai, noslēgšanas apstākļiem utt. 2. PROKŪRA Prokūras uzdevums ir nodrošināt komercattiecību drošumu un skaidrību, aizsargāt labticīgo trešo personu intereses darījumos, kuros komersantu pārstāv prokūrists, un līdz ar to sekmēt komercdarbību. Ja pilnvarojuma faktu vēl var pārbaudīt salīdzinoši vienkārši, lai gan tā atšķiras no prokūras ar to, ka tā nav reģistrēta komercreģistrā un persona nevar pārbaudīt attiecīgās sabiedrības paraksttiesīgās, tad pilnvarojuma apjoma noteikšana bieži rāda īpašas problēmas, jo pilnvarojuma apjoma formulējuma interpretācijas var atšķirties. Tādēļ ir izveidoti prokūras un parastās komercpilnvaras institūti, kuri, pārnesot tiesiskās aizsardzības akcentu no komersanta uz trešo personu, samazina risku un ir piemērotāki komerctiesiskās apgrozības vajadzībām. Pilnvarojuma līgums ir praksē nozīmīgs līgums, jo ikdienas dzīvē, kā arī tiesiskajā un ekonomiskajā apritē bieži rodas nepieciešamība uzdot savu lietu kārtošanu kādai citai personai. Citas personas iesaistīšanai var būt dažādi iemesli, piemēram, pilnvarotāja prombūtne, nepietiekama kompetence, saimnieciska uzņēmuma īpašnieka nespēja personiski pārzināt savus darījumus to lielā skaita dēļ. Pilnvarojuma līguma priekšmets var būt dažādu tiesiskas nozīmes uzdevumu izpildīšana. Tomēr ne vienmēr citas personas dota uzdevuma izpildīšana nozīmē, ka ir noslēgts pilnvarojuma līgums. Prokūra – [lat. procurare – pārvaldīt, pārzināt] pilnvara, kas piešķir prokūristam (persona, kura saņēmusi prokūru) tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības, ieskaitot visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā (prasības celšana, izlīgums, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana u. tml.). Komerclikuma 34.panta pirmā daļa „Prokūra ir komercpilnvara, kas piešķir prokūristam tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības, ieskaitot visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā (prasības celšana, izlīgums, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana u.tml.).” Prokūrists – īpaši pilnvarota persona, kura ierakstīta komercreģistrā. Šī komercpilnvarojuma veids ir īpaši drošs, jo pilnvarotā tiesības tiek nostiprinātas publiskajā reģistrā. Prokūra no parasta komercpilnvarojuma atšķiras ar to, ka tā ir reģistrēta komercreģistrā un jebkura persona var pārbaudīt attiecīgās sabiedrības paraksttiesīgās personas komercreģistra datu bāzē internetā. Izmaiņas prokūrista pārstāvības tiesībās un prokūras izbeigšanās reģistrējamas komercreģistrā. Komerclikuma 34.panta otrā daļa paredz nekustamo īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, prokūrists šādu darbību var veikt tikai tad, ja viņam šādas tiesības ir īpaši piešķirtas. Prokūru var izdot tikai komersants vai viņa likumiskais pārstāvis, turklāt ar noteiktu gribas izteikumu. Prokūru var izdot vienlaicīgi vairākām personām. Komerclikuma 91.pants paredz, ka uz šādas prokūras (kopprokūra) pamata kopprokūristiem ir tiesības pārstāvēt komersantu tikai kopīgi. 2.1. PROKŪRAS TIESISKAIS SPĒKS Prokūras izdošanas kārtība ir vienkārša. Komerclikums paredz, ka prokūru var izdot tikai pats komersants vai tā likumiskais pārstāvis. Tātad, piemēram, komercsabiedrības gadījumā lēmums par prokūras izdošanu jāpieņem valdei (valde ir komersanta likumiskais pārstāvis). Prokūras izdošanas fakts ir piesakāms ierakstīšanai komercreģistrā, pieteikumā norādot prokūrista vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi un pases datus. Lai reģistrētu prokūras izdošanu, komercreģistrā jāiesniedz arī notariāli apliecināts prokūrista paraksta paraugs. Jāapmaksā arī valsts nodeva un publikācijas izmaksas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Prokūras izbeigšanās reģistrēšana ir analoģiski vienkārša. Ar prokūras izdošanu komersantam ir iespēja noteiktai personai operatīvi dot publiski reģistrētu pilnvarojumu. Vienlaikus, liela nozīme komersanta un prokūrista attiecībās ir uzticamībai un godaprātam. Prokūra jāreģistrē īpašā kārtībā. Vispirms komersantam jāpieņem lēmums par šādas pilnvaras – prokūras izdošanu. Tad jāaizpilda īpašas formas veidlapa, kas pieejama Uzņēmumu reģistra interneta mājas lapā: www.ur.gov.lv . Nākamais solis ir prokūrista paraksta parauga apliecināšana, proti, personai, kas kļuvusi par šādas pilnvaras saņēmēju, jādodas pie notāra un jāapliecina savs paraksta paraugs. Šis dokuments jāpievieno lēmumam un iesniegumam un jānes vai jāsūta uz Uzņēmumu reģistru. Vēl jāsamaksā valsts nodeva (Ls 10) un maksa par publikāciju "Latvijas Vēstnesī" (Ls 8). Prokūristam nav tiesību nodot prokūru citai personai. Prokūrists parakstās, uzņēmuma nosaukumam pievienojot savu parakstu un norādi uz prokūras esamību (prokūrists, p.p., per procura). Prokūras izdošanu komersants piesaka ierakstīšanai Uzņēmuma reģistrā (komercreģistrā), norādot prokūrista vārdu, uzvārdu un personas kodu. Pieteikumam pievieno notariāli apliecinātu prokūrista paraksta paraugu. Ja izdota kopprokūra vai ja prokūra prokūristam ir piešķirtas tiesības nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, komersants to īpaši norāda pieteikumā par prokūras ierakstīšanu komercreģistrā. Piemēram - Vai prokūristam obligāti vajag slēgt darba līgumu ar SIA? Prokūra nav piesaistīta amatam vai citām prokūrista attiecībām ar komersantu un ir atkarīga tikai no komersanta gribas. Prokūristam nav obligāti jābūt darba līguma attiecībās ar principālu, jo, piemēram, vīrs (individuālais komersants vai kapitālsabiedrības vai personālsabiedrības valdes loceklis ar atsevišķām pārstāvības tiesībām) var izdot prokūru sievai vai jebkurai citai personai. Tāpat arī komersants var izdot pilnvaru kādam sabiedrības darbiniekam, kuram uzticas. Normas mērķis tiek norādīts Komerclikuma 42.pantā - Komersanta darbinieki, kas nodarbināti preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā, uzskatāmi par pilnvarotiem tādai preču pārdošanai vai pakalpojumu sniegšanai un citu ar to saistīto tiesisko attiecību veikšanai, kādas parasti tiek veiktas šādā vietā. Komersantam ir tiesības jebkurā laikā vienpusēji atsaukt prokūru neatkarīgi no tās tiesiskās attiecības, uz kuras pamata prokūra izdota. Prokūras atsaukšana neietekmē prokūrista tiesības saņemt nolīgto atlīdzību. Prokūra izbeidzas ar prokūrista, bet ne ar komersanta nāvi. Prokūras izbeigšanos komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā. Komercpilnvara – komersanta izsniegta pilnvara komercdarbības jomā, savukārt parastā komercpilnvara – komersanta izsniegta pilnvara, kas nav prokūra, un ar kuru komersants pilnvaro citu personu viņa vārdā: - veikt komercdarbību (analoģiska universālpilnvarai, tomēr ar īpatnībām – parastās komercdarbības ietvari) - Slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus - noteikta veida darījumus,(analoģiska ģenerālpilnvarai) - atsevišķus darījumus ,(analoģiska speciālpilnvarai). 2.2.1. PROKŪRAS SPĒKĀ ESAMĪBA Tā kā ziņas par prokūru reģistrē Uzņēmumu reģistrā, tās ir publiskas, pieejamas un sabiedrībai zināmas. Tas nozīmē, ka pārējām personām, kas, piemēram, vēlas noslēgt līgumu ar attiecīgo komersantu, ir viegli pārliecināties, vai patiešām tās pārstāvis — prokūrists — ir reģistrēts šajā reģistrā. Salīdzinājumā ar cita veida pilnvarām prokūra ir vienīgā, par kuras spēkā esamību un saturu var pārliecināties publiski pieejamā reģistrā. Šāda iespēja dod drošību, uzticamību un kontroli. Turpretim par cita veida pilnvaras spēkā esamību ir ļoti grūti, pat neiespējami pārliecināties. Pilnvarnieks arī pēc pilnvaras atsaukšanas var neatdot dokumentu un turpināt to ļaunprātīgi uzrādīt citām personām. Tāpēc ir svarīgi ievērot atsaukšanas kārtību, t.i. ar publikāciju „Latvijas Vēstnesī”. Svarīgi zināt, kā šajos gadījumos parakstīties. Kad pilnvarnieks sava pilnvaru devēja vārdā parakstās, viņam skaidri un gaiši jānorāda, kāpēc tieši viņš un uz kādu tiesisku dokumentu pamatojoties to var darīt. Piemēram, iespējama šāda norāde pie paraksta: „Lidijas Salijas vārdā, pamatojoties uz 2008. gada 12.maijā izdoto pilnvaru, kas apliecināta pie zvērināta notāra Ingunas Muciņas un iereģistrēta ar Nr. 4, Ilgonis Pļaviņš, personas kods 123456–54321”. Turpretim prokūristam ir pienākums norādīt, ka pilnvara darbojas, pamatojoties uz prokūru jeb smalkā un latīniskā veidā — per procura, saīsinājumā — p.p. 3. PROKŪRAS TIESĪBU APJOMS Bieži vien rodas maldīgs iespaids, ka dalībnieks ir noteicošais arī no juridiskā viedokļa - ka tas ir tiesīgs sabiedrību pārstāvēt attiecībās ar trešajām personām, rīkoties ar sabiedrības mantu u.tml. Tā tas nav, jo dalībnieku kompetence ir ierobežota ar likumu. Sabiedrības ikdienas darbu vada un pret trešajām personām uz likuma pamata pārstāv valde Komerclikuma 221.p.-223.p. – SIA; 301.p.-303.p. - AS. Citi subjekti var pārstāvēt sabiedrību tikai īpašos likumā noteiktos gadījumos (piemēram, likvidators, maksātnespējas administrators u.tml.) vai arī uz prokūras vai parastās komercpilnvaras pamata. Tādēļ dalībnieks nevar pārstāvēt sabiedrību, piemēram, slēdzot līgumu sabiedrības vārdā, tikai uz tā pamata, ka viņš ir dalībnieks. Protams, dalībnieks var būt valdes loceklis, prokūrists, komercpilnvarnieks, likvidators u.tml., taču tad viņš pārstāv sabiedrību nevis kā dalībnieks, bet gan tajā attiecīgajā tiesiskajā statusā, kurš tam šādas pārstāvības tiesības piešķir. 3.1. LIETUVAS PRAKSE PILNVAROJUMOS „Civilkodeksa otrajā grāmatā ir ieviesti arī jauni institūti - akciju piespiedu pārdevums, arī juridiskās personas darbības analīze un citi. Šajā grāmatā reglamentētas arī pārstāvniecības (vietniecības) attiecības. Tiecoties aizsargāt pārstāvamo intereses, paplašināts to personu loks, kas var darboties kā juridiskās personas pārstāvji. Juridisko personu pārstāvniecība sadalīta parastajā un komercpārstāvniecībā, atsevišķi izdalīta prokūra. Darbojoties uz prokūras pamata, nav atļauts atsavināt vai apgrūtināt nekustamu īpašumu, tādiem darījumiem pilnvarotajai personai, ieskaitot arī juridisko personu pārstāvjus, nepieciešama notariāli apstiprināta pilnvara. Tiecoties nostiprināt civiltiesisko attiecību stabilitāti un attiecību dalībnieku godprātības prezumpciju, CK ieviests darījumu apstiprinājuma institūts, kas ir ar atpakaļejošu spēku. Jaunajā kodeksā noteikts, ka pārstāvju (gan juridisko, gan fizisko personu) darījumi, ja pārstāvji pārsnieguši viņiem dotās pilnvaras, ir spēkā, bet pārstāvji ir personīgi atbildīgi pret otru darījuma pusi tajā darījuma daļā, kas ir noslēgta, pārsniedzot noteiktās pilnvaras.” 4. PROKŪRAS IZDOŠANAS APSVĒRUMI UN PRAKSE Jau kopš Komerclikuma spēkā stāšanās komersantiem ir iespēja izdot īpašas pilnvaras – prokūras. Izdoto prokūru skaitam ir tendence pieaugt salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Vienlaikus, joprojām piesardzīgi vērtējošā attieksme pret šo svešvārdā nosaukto pilnvaru liecina par komersantu interesi gūt papildu informāciju. 4.1. PROKŪRAS BŪTĪBA Prokūra ir komersanta izdots un publiski reģistrēts pilnvarojums noteiktai fiziskai personai rīkoties komersanta vārdā komercdarbības veikšanai. Pilnvaras reģistrēšanas fakts komercreģistrā ļauj, piemēram, komersanta darījumu partneriem vai valsts un pašvaldību iestādēm viegli pārliecināties par pilnvarotās personas tiesībām rīkoties komersanta vārdā. Līdz ar to, prokūra aizsargā trešo personu intereses. Tomēr pilnvarojuma noformēšana prokūras formā var būt ērta arī komersantam. Piemēram, nav jāuztraucas vai valsts iestādes atzīs pilnvaras esamību un pilnvarnieka tiesības parakstīties sabiedrības vārdā (kā tas dažādu iemeslu dēļ reizēm notiek parastu rakstveida pilnvaru gadījumos), prokūras spēkā esamība nav periodiski jāatjauno, prokūras izdošanas un izbeigšanas kārtība ir skaidri regulēta likumā. Tai pat laikā, komersantam ir jāapzinās, ka līdz ar prokūras izdošanu attiecīgajai personai tiek piešķirtas gandrīz valdes locekļa pilnvaru apjomam pielīdzināmas rīcības tiesības attiecībā pret trešajām personām. Lai gan komersanta un prokūrista attiecībās var noteikt līgumiskus rīcības apjoma ierobežojumus, publiski aprobežot prokūru var tikai dažos likumā noteiktajos gadījumos (piemēram, liedzot prokūristam atsavināt un citādi rīkoties ar nekustamu īpašumu, izdodot kopprokūru, u.tt.). No minētā izriet, ka pie prokūras izdošanas būtisks ir uzticības jautājums. 4.2. PROKŪRISTU PĀRSTĀVĪBAS MODEĻI Prokūrista pārstāvības tiesības iespējams noteikt vairākos variantos, kuri īsumā aprakstīti turpmāk. 4.2.1 ATSEVIŠĶA PROKŪRA Atsevišķas prokūras izdošanas gadījumā prokūrists ir tiesīgs rīkoties komersanta vārdā vienpersoniski. Ir iespējams izdot arī vairākas atsevišķas prokūras. Tas nozīmē, ka katrs no prokūristiem drīkstēs pārstāvēt komersantu (piemēram, parakstīt sabiedrības vārdā līgumus, atskaites un citus ar komercdarbību saistītus dokumentus). 4.2.2 KOPPROKŪRA Komersants var izdot arī vienu prokūru vairākām personām. Šādā gadījumā tā ir kopprokūra. Tātad, kopprokūristi ir tiesīgi pārstāvēt komersantu (t.sk. parakstīties sabiedrības vārdā) tikai visi kopā – gluži tāpat kā sabiedrības valdes locekļi, kuriem ir noteiktas kopīgās pārstāvības tiesības. Kopprokūras izdošana ir viena no iespējām kā publiski reģistrēt prokūrista rīcības aprobežojumu. Jāatzīmē, ka komersantu vidū, šis prokūras modelis nav visai populārs. 4.2.3 PĀRSTĀVĪBA KOPĀ AR VALDES LOCEKLI Atbilstoši Komerclikumam, sabiedrības statūtos var paredzēt, ka prokūrists pārstāv kapitālsabiedrību kopā ar vienu vai vairākiem valdes locekļiem. Tātad, ja statūtos šāds noteikums nav iekļauts, prokūrista saistītās pārstāvības tiesības ar valdes locekli netiks reģistrētas. Savukārt, personālsabiedrības (t.i. pilnsabiedrības vai komandītsabiedrības) līgumā var noteikt, ka prokūrists pārstāv sabiedrību tikai kopā ar vienu vai vairākiem personālsabiedrības biedriem. Jāatzīmē, ka ar 2004.gada aprīlī izdarītajiem grozījumiem Komerclikumā tika izslēgta iespēja sasaistīt valdes locekļa pārstāvības tiesības ar prokūristu. Proti, statūtos nevar noteikt, ka valdes loceklis tiek ierobežots pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi ap prokūristu. Turpretim, prokūristam šādu ierobežojumu joprojām var statūtos paredzēt (t.i. prokūristu var šādi ierobežot, bet valdes locekli - vairs nē). Svarīgi piebilst, ka 2004.gadā likumdevējs arī noteica, ka sabiedrībām līdz 2005.gada 1.jūnijam jāveic statūtu (vai sabiedrības līguma) grozījumi, ja tajos vēl ir saglabājies noteikums, ka viens vai vairāki valdes locekļi ir tiesīgi pārstāvēt kapitālsabiedrību tikai kopīgi ar prokūristu. Pēc 2005.gada 1.jūnija pārstāvības modelis, kas neatbilst Komerclikuma patreizējai redakcijai vairs nebūs spēkā. 4.2.4 VAIRĀKAS KOPPROKŪRAS Komerclikumā nav paredzēta iespēja izdot kopprokūru, piemēram, trijām personām (personai 1, personai 2 un personai 3) un noteikt, ka uz šīs kopprokūras pamata sabiedrību varēs pārstāvēt jebkuri divi prokūristi kopīgi. Vienlaikus, to pašu mērķi iespējams sasniegt, izdodot šīm trijām personām vairākas kopprokūras, proti: -kopprokūra personām 1 un 2; -kopprokūra personām 2 un 3; -kopprokūra personām 1 un 3. Tātad, ar trīs kopprokūru izdošanu trīs personām izdotais pilnvarojums tiek grupēts tik variantos, cik nepieciešams, lai komersantu varētu pārstāvēt jebkuri divi no prokūristiem kopīgi. Šāda pārstāvības tiesību modeļa iespējamību par tiesiski pieļaujamu ir rakstveidā skaidrojis arī Uzņēmumu reģistrs un vairākos gadījumos tas ir arī reģistrēts. 4.3. PROKŪRAS IZDOŠANAS IESPĒJA VALDES LOCEKLIM Vairākos gadījumos praksē ir aktualizējies jautājums par to vai iespējams prokūru izdot arī personai, kurai jau ir piešķirtas sabiedrības pārstāvības tiesības, proti, valdes loceklim. Komerclikumā par to nav dota tieša atbilde. Jautājums par prokūras izdošanu valdes loceklim var būt aktuāls gadījumā, kad visiem valdes locekļiem ir kopīgās pārstāvības tiesības un rodas nepieciešamība optimizēt sabiedrības pārstāvības iespējas, lai netiktu apgrūtināta tās ikdienas darbība. Meklējot risinājumu, jāuzsver, ka par lēmumu izdot prokūru ir atbildīga valde (nepieciešams valdes lēmums). Prokūristam dotais pilnvarojums pēc būtības tiek atvasināts no valdes. Līdz ar to secināms, ka tieša likumā noteikta aizlieguma neesamības apstākļos prokūru var izdot arī valdes loceklim un to apliecina Uzņēmumu reģistra prakse . Interesējoties kāir pārējās Baltijas valstīs – Lietuvā un Igaunijā, uzzināju, ka prokūras izdošana valdes loceklim ir pieļaujama. 4.4. PROKŪRISTA RĪCĪBA KOMERSANTA VĀRDĀ Atbilstoši Komerclikuma noteikumiem, prokūrists ir tiesīgs komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar komercdarbību saistītas tiesiskās darbības. Komerclikumā noteikts, ka prokūrists parakstās, komersanta firmai (nosaukumam) pievienojot savu parakstu un norādi uz prokūras esamību kādā no sekojošiem veidiem: -prokūrists; -per procura; -p.p. Kā jau iepriekš minēts, publiski aprobežot prokūrista rīcības apjomu ir iespējams tikai konkrētos likumā noteiktos gadījumos. Līdz ar to, īpaša uzmanība praksē nereti tiek piešķirta prokūras apjoma līgumiskai ierobežošanai. Lai gan likums neprasa prokūrai rakstveida formu (t.i. prokūras esamību pietiekami apliecina ieraksts komercreģistrā), komersanti var, piemēram, prokūristam izsniegt arī konkrētu rakstveida pilnvaru, kā arī noslēgt prokūras līgumu. Tomēr jāakcentē, ka prokūras līgums ietver tikai savstarpēju komersanta un prokūrista vienošanos par pilnvarojuma apjomu un citiem dotā pilnvarojuma izlietošanas noteikumiem. Minētais līgums nav saistošs labticīgām trešajām personām. Līdz ar to, līgumiskie prokūru apjoma ierobežojumi ir spēkā tikai attiecībās starp prokūristu un sabiedrību. Piemēram, ja prokūrists (pārkāpjot līgumiski noteiktos ierobežojumus) noslēdz komersantam neizdevīgu darījumu ar labticīgu trešo personu, darījums tomēr paliks spēkā, bet komersants varēs vērsties pret prokūristu sakarā ar pieļauto pārkāpumu. 5. AR PROKŪRU SAISTĪTĀ TIESVEDĪBA Pirms trim gadiem, 2004. gada 7. aprīlī, Senāta Civillietu departaments (turpmāk tekstā - Senāts) izskatīja SIA "Ķīpsalas peldbaseins" kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2003. gada 9. decembra spriedumu Līgas Arājas prasībā pret SIA "Ķīpsalas peldbaseins" par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības piedziņu par darba piespiedu kavējumu. Senāts, pretēji abu prāvnieku ieskatam, izlēma, ka kasācijas tiesvedība lietā ir jāizbeidz, jo pie lietas nodošanas Senāta izskatīšanai ir pieļauts procesuālo tiesību normu pārkāpums. Pārkāpums izpaudās apstāklī, ka kasācijas sūdzību ir parakstījusi SIA "Ķīpsalas peldbaseins" prokūriste, kurai, pēc Senāta ieskata, darba strīdā nebija tiesību to darīt. Turpinot iesākto praksi, 2006. gada 11. janvārī Senātā izskatīja a/s "Latvijas balzams" kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2005. gada 21. septembra spriedumu a/s "Latvijas balzams" prasībā pret A. Aleksejevu u.c. par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskas kompensācijas piedziņu. Senāts nolēma: tā kā kasācijas sūdzību ir parakstījis un iesniedzis a/s "Latvijas balzams" prokūrists, tad viņš ir pārkāpis Civilprocesa likuma 86. panta otrajā daļā noteikto pilnvaru apjomu, turklāt konkrētais strīds - nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšana - nav kvalificējams kā strīds par komercdarbību. Lietu galvenie tiesību jautājumi ir - vai prokūrists var: 1) bez īpaša pilnvarojuma komersanta vārdā parakstīt un iesniegt kasācijas sūdzību civilprocesuālā kārtībā; 2) pārstāvēt komersantu darba strīda un goda un cieņas aizskāruma lietā. Iztirzājamās lietas vieno kopējs tiesību jautājums par prokūrista pilnvaru apjomu. Senāts 2004. gadā atzina: "Atbilstoši 2000. gada 13. aprīlī pieņemtā KCL 34. panta pirmajai daļai prokūra ir komercpilnvara, kas piešķir prokūristam tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības, ieskaitot visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā (prasības celšana, izlīgums, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana u. tml.). Savukārt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2003. gada 24. septembra lēmumā norādīts, ka SIA reģistrā tiek izdarīts šāds ieraksts par prokūru: "Prokūrists: Gita Lodziņa, adrese: Rīga, Amulas iela, prokūra ar tiesībām atsavināt, ieķīlāt, apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu." Ņemot vērā norādītās prokūristes G. Lodziņas noteikto tiesību apjomu, Komerclikuma 34. panta pirmo daļu un svešvārda "prokūrists" ([vācu Prokurist < it. < lat. procurare 'pārvaldīt, pārzināt'] - tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmuma uzticības persona, pilnvarotais, kas veic komerciālus darījumus (Svešvārdu vārdnīca, "Jumava", 1999, 633.lpp.)) nozīmi, kasācijas sūdzības iesniedzēja G. Lodziņa, parakstot kasācijas sūdzību, pārkāpusi pilnvaru apjomu, ko nosaka CPL 86. panta otrā daļa, jo darba strīds nav kvalificējams kā strīds par komercdarbību." Līdzīgi argumenti ir iekļauti arī Senāta 2006. gada lēmumā: "A/s "Latvijas balzams" ir juridiska persona un juridisko personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji (CPL 82. panta otrā daļa). Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentu, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisku personu. Pie tam saskaņā ar CPL 86. panta otro daļu, kas reglamentē pārstāvja pilnvaras apjomu, noteikts, ka tiesas nolēmumu pārsūdzēšana apelācijas vai kasācijas kārtībā īpaši jānorāda pilnvarā, kuru izdevis pārstāvamais. Atbilstoši 2000. gada 13. aprīlī pieņemtā KCL 34. panta pirmajai daļai prokūra ir komercpilnvara, kas piešķir prokūristam tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības, ieskaitot visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā (prasības celšana, izlīgums, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana u. tml.). Savukārt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2004. gada 18. augusta lēmumā norādīts, ka akciju sabiedrības "Latvijas balzams" reģistrā tiek izdarīts šāda satura ieraksts par prokūru: "Prokūrists: Ronalds Žarinovs, adrese: Rīga, Eglaines iela, prokūra no 2004. gada 18. augusta bez tiesībām atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu" (199. lpp.). Ņemot vērā prokūrista Ronalda Žarinova noteikto tiesību apjomu, KCL 34. panta pirmo daļu, kasācijas sūdzības parakstītājs un iesniedzējs Ronalds Žarinovs pārkāpis CPL 86. panta otrajā daļā noteikto pilnvaru apjomu, pie tam konkrētais strīds - nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšana - nav kvalificējams kā strīds par komercdarbību. Tātad kasācijas sūdzību iesniegusi persona, kas nav tam pilnvarota." Senāts uzskata: 1) prokūrists komersanta vārdā var veikt vienīgi komerciālus darījumus (darba līgums par tādu nav uzskatāms) un pārstāvēt komersantu tiesā tikai strīdos par komercdarbību; 2) tiesas nolēmumu pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā ir jābūt īpaši norādītai prokūrā. Pieņemot šādas Senāta atziņas par saistošām judikatūras atziņām, tās tālāk attīstījusi Rīgas Centra rajona tiesa 2007. gada 29. janvāra spriedumā lietā Nr. C27062806 "A.Valbis pret SIA "Volvo Truck Latvia"", cita starpā norādot, ka "KCL 34. panta pirmajā daļā nav noteiktas tiesības prokūristam darba devēja vārdā uzteikt darba līgumu" . Šis Rīgas Centra rajona tiesas nolēmums norāda uz Senāta atziņu lielo juridisko nozīmi gan darba, gan komerctiesību, gan civilprocesuālo tiesību jomā. Ja Senāta atziņas ir pareizas un atbilst judikatūras kvalitātēm, tad: 1) prokūrists nevar rīkoties kā darba devēja pārstāvis darba tiesiskajās attiecībās; 2) prokūrists nevar komersanta vārdā izpildīt tādas civilprocesuālās darbības, kurām Civilprocesa likuma izvirza īpašas pilnvarojuma prasības. Visās minētajās lietās izskatāmās juridiskās konstrukcijas un tās tālākās konsekvences balstās uz Komerclikuma 34. panta pirmās daļas satura interpretācijas rezultātu. Komerclikuma 34. panta pirmā daļa noteic, ka "prokūra ir komercpilnvara, kas piešķir prokūristam tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības, ieskaitot visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā (prasības celšana, izlīgums, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana u. tml.)". Sadalot šīs tiesības uzskatamāk, redzams, ka Komerclikuma 34. panta pirmā daļa ļauj prokūristam komersanta vārdā: 1) slēgt darījumus; 2) veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības; 3) veikt visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā. Prokūras definīcija, Komerclikuma 34.panta pirmā daļa, noteic prokūrista pārstāvības tiesību (varas) apjomu. Tādēļ prokūras varas apjoms ir likumiski noteikts un attiecībā pret trešajām personām (uz āru) nav ierobežojams. Prokūras tiesību apjoms likumā noteikts, lai aizsargātu tiesiskās apgrozības drošību. Prokūra ir pilnvara . Šī pilnvara aptver visu darījumu un darbību veidus - kā ārpus tiesas, tā arī tiesā -, kuri ir saistāmi ar komersanta jelkādu komerciālo darbību. Tādēļ prokūras izdošana ir īpašas uzticības attiecību izpausme. To īpaši uzsver apstāklis, ka prokūru nevar nodot tālāk un ka prokūra pēc individuālā komersanta (fiziskās personas) nāves paliek spēkā. Prokūra piešķir ārkārtēji plašu pārstāvības varu. Prokūrists var veikt visādu veidu darījumus un veikt jebkura veida tiesiskas darbības. Prokūrists nav ierobežots ar komersanta ikdienas komercdarbību. Tā, prokūrists var pat grozīt uzņēmuma darbības virzienus vai mērķus. Prokūras varas apjoms nav ierobežots tikai ar konkrētā komersanta, kas izdevis prokūru, komercdarbību. Prokūras vara attiecas uz visiem darījumiem vai darbībām, kuri varētu būt piederīgi jebkuram komersantam. Tas nozīmē, ka prokūrista varas apjomu neierobežo konkrētā komersanta komercdarbības veidi, kas noteikti statūtos, dibināšanas līgumā vai dalībnieku vai akcionāru, valdes vai padomes protokolos. Tāpēc bez ievērības atstājams, vai prokūrista noslēgtais darījums ir raksturīgs vai neraksturīgs konkrētajam komersantam vai viņa uzņēmumam, pat vai vispār šajā uzņēmumā tādi tiek veikti vai ne. Prokūras varas apjomu var ierobežot vienīgi likums. Tā vienīgais ierobežojums, kuru pats komersants var uzlikt prokūristam attiecībā pret trešajām personām (uz āru), ir nekustamo īpašumu atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām (t. s. nekustamā īpašuma klauzula) . To prokūrists var darīt tikai tad, ja šādas tiesības komersants viņam piešķīris īpaši. Turpretim nekustamo īpašumu iegāde prokūristam ir atļauta. Nekustamā īpašuma klauzula tiek īpaši atzīmēta komercreģistra ierakstos par prokūrista varas apjomu. Tāpat komersants var ierobežot prokūras varas apjomu, izdodot filiāles prokūru vai kopprokūru . Tikai no Komerclikuma secināms, ka prokūrists nevar veikt komersantam personiski piekritīgus darījumus, t.i.. principiāla darījumi, piemēram, grozīt komersanta firmu, parakstīt gada pārskatu, izdot prokūru. Un, visbeidzot, prokūrists nevar veikt darījumus, kas atrodas ārpus jebkura komersanta komercdarbības. Kā likums tie ir komersanta privātie darījumi, kā arī darījumi, kas skar komersanta uzņēmumu pamatus, piemēram, uzņēmuma reorganizācija vai nodošana, maksātnespējas pieteikuma iesniegšana, sabiedrības dalībnieku līguma slēgšana vai grozīšana. Citādi prokūrista vara nav ierobežojama attiecībā pret trešajām personām. Šādi ierobežojumi nav spēkā. Komersants var ierobežot prokūrista pilnvaru apjomu tikai "uz iekšu", t. i., attiecībā pats pret sevi. Noskaidrojot prokūras varas apjomu, Senāts 2004. gada lēmumā ir aprobežojies vienīgi ar prokūrista jēdziena gramatisku interpretāciju. Senāts ir izmantojis Svešvārdu vārdnīcā atrodamo prokūrista jēdziena skaidrojumu, proti, "prokūrists - tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmuma uzticības persona, pilnvarotais, kas veic komerciālus darījumus". No šā skaidrojuma, ka prokūrists ir persona, kas veic komerciālus darījumus, un secinājuma, ka darba līgums nav komercdarījums, Senāts nonāk pie gala slēdziena, ka darba strīds nav strīds par komercdarbību. Šajā gadījumā terminu vārdnīca ir nodarījusi vairāk ļauna nekā laba. Terminu vārdnīca ir izdota 1998. gadā, kad vēl pat nebija sagatavotas Komerclikuma normas par prokūru. Tādēļ arī termina skaidrojums nonāk pretrunā ar Komerclikuma 34. pantā ietvertās definīcijas vārdisko jēgu, jo Komerclikuma 34.panta pirmā daļa noteic, ka "prokūra ir komercpilnvara, kas piešķir prokūristam tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības". Tātad Komerclikuma 34. panta pirmās daļas noteikums ļauj prokūristam komersanta vārdā slēgt nevis tikai komercdarījumus, bet visa veida darījumus, kas ir saistīti ar komersanta komercdarbību. Papildus tam prokūrists var veikt visa veida tiesiskās darbības (ne tikai darījumu slēgšana), kas ir saistītas ar komersanta komercdarbību. Svešvārdu vārdnīcā šis prokūrista tiesību apjoms ir nepamatoti ierobežots līdz tiesībām veikt komerciālus darījumus. Diskusija par prokūras varas apjomu ir labi aplūkojama no darba attiecību skatu punkta. Kā zināms, lai komerciāls uzņēmums darbotos, pašam komersantam ar pārvaldes orgānu starpniecību ir jāveic daudzas tiesiskas darbības un jāslēdz darījumi. Komersants var pilnvarot šādas darbības veikt prokūristu. Šādu pilnvarojumu likums neierobežo tikai ar tirgošanos uzņēmuma vārdā, jo pieļauj, ka prokūrists var veikt dažādas tiesiskas darbības uzņēmuma vārdā, kas saistītas ar visa veida uzņēmumu komerciālo darbību. Darba uzteikums ir vienpusējs adresātam nododams gribas izteikums. Gribas izteikšana ir tiesiska darbība. Tāpat darba līguma piedāvājums ir gribas izteikums, kas abpusējas saskaņas gadījumā notiek darba līguma noslēgšanā. Darba līguma noslēgšana ir saistīta ar uzņēmuma komerciālo darbību. Jebkura uzņēmuma neatņemamā sastāvdaļa ir to darbinieki. Bez darbiniekiem uzņēmums nedarbojas jeb nenotiek tā "tirdzniecības darīšanas". Tādēļ prokūrista varas apjomā ietilpst arī darba attiecību dibināšana, grozīšana vai izbeigšana. Jau starpkaru periodā savā Tirdzniecības tiesību pārskatā A. Lēbers (Loeber) rakstīja: "...viņam (prokūristam - aut. piezīme) tiek dota tiesība (...) pieņemt un atlaist kalpotājus un strādniekus..." . Atbilstoši Komerclikuma 34. panta pirmajai daļai prokūrists komersanta vārdā var izpildīt visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā. Lai novērstu šaubas par visplašāko prokūrista pilnvaru apjomu tiesvedībā, likumdevējs procesuālās darbības ir pat uzskaitījis, norādot svarīgākās: 1) tiesvedības uzsākšana (ar prasības celšanu); 2) tiesvedības izbeigšana (ar izlīguma noslēgšanu); 3) tiesvedības turpināšana (ar tiesas nolēmuma pārsūdzēšanu). Tātad normā sniegtais vārdiskais uzskaitījums (to gramatiskā redakcija) norāda, ka prokūrists var komersanta vārdā gan ierosināt tiesvedību, gan arī to izbeigt vai turpināt augstākās tiesu instancēs. Norādītais procesuālo darbību uzskaitījums nav izsmeļošs un neaprobežojas vienīgi ar tiesvedību civilā tiesā. Piemēram, prokūrists komersanta vārdā tiklab var iesniegt arī pieteikumu administratīvajā tiesā. Iekļaujot Senāts 2004. un 2006. gada lēmumā tēzi, ka prokūrists kā "kasācijas sūdzības parakstītājs un iesniedzējs ir pārkāpis Civilprocesa likuma 86. panta otrajā daļā noteikto pilnvaru apjomu", Senāta ir nepamatoti uzskatījis, ka prokūrista tiesību apjomā neietilpst tās darbības, kas cita veida pilnvarā būtu īpaši jānorāda. Civilprocesa likuma 86. panta otrā daļa noteic šādu pilnvaru apjomu un tā izlietojumu, "Pilnīga vai daļēja atteikšanās no prasības, prasības priekšmeta grozīšana, pretprasības celšana, prasības pilnīga vai daļēja atzīšana, izlīguma noslēgšana, lietas nodošana šķīrējtiesai, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana apelācijas vai kasācijas kārtībā, izpilddokumentu iesniegšana piedziņai, piespriestās mantas vai naudas saņemšana, izpildu lietvedības izbeigšana īpaši jānorāda pilnvarā, kuru izdevis pārstāvamais." Tātad Civilprocesa likuma 86. panta otrā daļa prasa, lai izlīguma noslēgšana, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana apelācijas vai kasācijas kārtībā būtu īpaši norādīta pilnvarā, kuru izdevis pārstāvamais. Skatot Komerclikuma 34. panta pirmās daļas uzskaitījumu "izlīgums, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana" iet kopā ar Civilprocesa likuma 86. panta otrās daļas normu, secināms, ka Komerclikuma 34. panta pirmā daļa jau piešķir prokūristam tiesvedībā arī tādu pilnvaru apjomu, kura cita veida pilnvarā būtu īpaši jānorāda. Tās būtu arī prokūrista tiesības atteikties no prasības, grozīt prasību, celt pretprasību, atzīt prasību, noslēgt izlīgumu, pārsūdzēt tiesas nolēmumu apelācijas un kasācijas kārtībā, nodot lietu šķīrējtiesai, iesniegt izpilddokumentu piedziņai, saņemt piespriestos mantiskos labumus un izbeigt izpildu lietvedību. Noskaidrojot Komerclikuma 34. panta pirmās daļas pieņemšanas apstākļus, ir konstatējams, ka tamdēļ pat ir ticis grozīts Civilprocesa likuma 83. pants, tajā paredzot, ka pārstāvji var būt noteikti likumā. Un arī tā laika juridiskajā doktrīnā norādīts, ka "tātad - prokūrists uz CPL 83. p. un komentējamās normas (KCL 34. (1) - aut. piezīme) pamata var pārstāvēt komersantu jebkuras procesuālās darbības veikšanā tiesvedības gaitā" . No vēsturiskā viedokļa raugoties, arī līdz 1940. gadam prokūristam bija visas īpašās tiesības tiesvedībā. Prokūrista vara tiesas nolēmumu pārsūdzēšanā nebūtu aprobežojama vienīgi ar blakus sūdzības iesniegšanu vai sprieduma pārsūdzēšanu apelācijas kārtībā, bet sprieduma pārsūdzēšana kasācijas kārtībā nodalāma kā īpaši norādāma. Šāds risinājums ir acīmredzami pretējs Komerclikuma 34. panta pirmās daļas gramatiskajai redakcijai, sistēmai ar Civilprocesa likuma 86. panta otro daļu un arī Komerclikuma 34. panta pirmās daļas mērķim. SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI Tā kā pilnvarojuma apjoms ir plašs, izsniedzot pilnvaru, labāk pilnvarā norādīt konkrētu laiku, cik ilgi pilnvara darbojas vai arī līdz konkrēta darba paveikšanai. Labāk izsniegt pilnvaru bez pārpilnvarojuma tiesībām, lai nepieļautu, ka pilnvaras saņēmējs, izdoto pilnvarojumu nodod tālāk citām personām. Fizisku personu izdotās pilnvaras noteikti jāapliecina pie zvērināta notāra. Citādi valsts un pašvaldību institūcijām var rasties šaubu par pilnvaru īstumu. Prokūrists komersanta vārdā var izpildīt visas procesuālās darbības komersanta tiesvedībā, arī tās, kuras Civilprocesa likuma 86. panta otrā daļa izvirza kā īpaši norādāmas pilnvarā. Prokūrists šādas darbības var veikt uz Komerclikuma 34. panta pirmās daļas pamata. Tās nav īpaši norādāmas komercreģistra ierakstos vai rakstveidā izdotā prokūrā. Prokūrists komersanta vārdā var ierosināt un vest lietas gan darba, gan arī reputācijas aizskāruma strīdā, jo tie ir saistīti ar komersanta uzņēmuma komercdarbību. Prokūras izdošana rada līgumiskā pilnvarojuma tiesiskās attiecības starp komersantu un pilnvarnieku (prokūristu). Prokūras varas apjoms nav ierobežots tikai ar konkrētā komersanta, kas izdevis prokūru, komercdarbību. Prokūra nav piesaistīta amatam vai citām prokūrista attiecībām ar komersantu un ir atkarīga tikai no komersanta gribas. Prokūristam nav obligāti jābūt darba līguma attiecībās ar galveno personu uzņēmumā, jo, piemēram, vīrs (individuālais komersants vai kapitālsabiedrības vai personālsabiedrības valdes loceklis ar atsevišķām pārstāvības tiesībām) var izdot prokūru sievai vai jebkurai citai personai. Tāpat arī komersants var izdot pilnvaru kādam sabiedrības darbiniekam, kuram uzticas. Salīdzinot ar citām pilnvarām, prokūra rada skaidras un vienkāršas komercattiecības un paaugstina to drošību, jo ziņas par prokūru un prokūristu ir reģistrētas komercreģistrā un izsludinātas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” – tādējādi zināmas trešajām personām. IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTA SARAKSTS Likumi un Ministru kabineta noteikumi: 1.Civillikums (pieņemts 28.01.1937.)// Latvijas Vēstnesis. – 1993., 01.marts. 2.Komerclikums (pieņemts 13.04.2000.)// Latvijas Vēstnesis. – 2002., 01.janvārī. Grāmatas: 3.Strupišs A. Komerclikuma komentāri. A daļa. Komercdarbības vispārīgie noteikumi (1.-73. pants). - Rīga: A. Strupiša juridiskais birojs, 2003.- 386.lpp. 4.Loebers A. Tirdzniecības tiesību pārskats. - Rīga: Valters un Rapa, 1926.-81. lpp. Raksti grāmatās, žurnālos un laikrakstos: 5.Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi un lēmumi 2004// Latvijas Tiesnešu mācību centrs. - Rīga, 2005., - 493.-496. lpp. 6.Par prokūru, un īpaša veida pilnvaru komercdarbībā//Jurista Vārds.-2001.-nr.31 (224), 16. oktobris. 7.Komerclikuma komentāri// Jurista Vārds.-2004.-nr. 8 (313), 02.marts. 8.Lietuvai ir jauns Civilkodekss//Jurista Vārds.-2008.-nr.17 (521), 29. aprīlis. Interneta resursi: 9.Tildes biroja datora Skaidrojošā vārdnīca// Jumava, 1999.; 10.http://www.baltmanebitans.com/public/28944.html, aplūkots 12.05.2008.; 11.http://www.ur.gov.lv/index.php?a=57&v=lv, aplūkots 12.05.2008.; 12.http://www.financenet.lv/comments/q_and_a/article.php?id=33317, aplūkots 05.05.2008.; 13.http://www.apollo.lv/portal/life/47/articles/115620/0#, aplūkots 05.05.2008.; 14.http://www.ur.gov.lv/index.php?a=65&l=1032&v=lv, aplūkots 12.05.2008.
Jūs nevarat pievienot komentārus! Vispirms reģistrējieties un/vai ieejiet sistēmā!
»» Ieteikumi »» Biežāk uzdotie jautājumi »»
Publikācijas un komentāri ne vienmēr atbilst Latvijas Juristu biedrības viedoklim. Lapas īpašnieki nenes nekādu atbildību par publikāciju saturu. Par publikāciju saturu atbildīgs personīgi pats autors. Likumam neatbilstošas publikācijas pēc pirmā kompetentu iestāžu pieprasījuma tiks izņemtas.
Top.LV
Latvijas Reitingi