Jurismi
Plīša lācītis ir iesūdzējis tiesā Klintonu, jo Klintons ar viņu ir gulējis bērnībā.
Reģistrētiem lietotājiem
E-pasta adrese:
Parole:
Neesi reģistrēts?
Sadaļas
Mūs atbalsta
Līgumu paraugi
noziedznieku izdošana(2)
Raksts lasīts 14789 reizes. Sadaļa Starptautiskās tiesības
Eiropas un nacionālo tiesību aktuālās problēmas: Starptautiskās zinātniski praktiskas konferences krājums. / Red. I.Danilova, R.Voronkova, T.Kovaļova. – Rīga: Sociālo tehnoloģiju augstskola, 2008. – 136 lpp. Referātu krājumā „Eiropas un nacionālo tiesību aktuālās problēmas” ir savāktas zinātniski-praktīskas konferences dalībnieku referātu tēzes. Konferences mērkis ir juridiskās prakses un izglītības integrācijas procesa sekmēšana, sakaru attīstība starp jauniem specialistiem, pasniedzējiem profesoriem un praktiskiem darbiniekiem tiesību jomā. Referātu krājums ir paredzēts plašām lasītāju lokam-pasniedzējiem, studentiem un praktiķiem.
STARPTAUTISKO NOZIEDZNIEKU IZDOŠANAS TIESISKIE ASPEKTI Lidija Salija (Sociālo tehnoloģiju augstskola, Latvija) Jau pēc II Pasaules kara Eiropas valstu starpā sākās aktīva sadarbība, un tā turpinās vēl joprojām, aptverot arvien plašāku kopīgi risināmo jautājumu loku. Tieši "cilvēciskie kontakti starp tautām rada izpratni un veido pamatu starptautiskai sadarbībai"[1]. Lai cik grūti dažbrīd nebūtu bijis vienoties par dažādu politisku, ekonomisku un sociālu jautājumu risināšanu, cīņu pret noziedzību un īpaši tās organizētajām formām varētu uzskatīt par izņēmumu. Eiropas valstu kartēs iezīmētās robežas ierobežo vairs tikai amatpersonas, jo tām ir pienākums ievērot savas valsts jurisdikcijas robežas, kas vienlaicīgi ir arī šo amatpersonu darbības robežas, kamēr noziedzīgā pasaule savus plānus kaļ un īsteno vienā milzīgā un nesadrumstalotā Eiropā. Tādēļ ne vien Eiropas valstu valdības, bet arī to tiesību aizsardzības iestādes ir ieinteresētas ciešā sadarbībā, lai cīnītos pret noziedzību. Eiropas valstis vēl joprojām meklē sadarbības pilnveidošanos. Šajā nolūkā tiek izmantoti gan divpusēji un daudzpusēji starpvalstu līgumi, gan arī Eiropas Padomes un Eiropas Savienības konvenciju piedāvātās iespējas. Arī Latvija ir vairāku starpvalstu līgumu dalībniece. Pēc iestāšanās Eiropas Padomē, Latvija bija pienākums ratificēt tās konvencijas, kurās regulēti dažādi, tostarp arī personu izdošanas procedūras jautājumi. Latvijas pārstāvji ir piedalījušies vairākās starptautiskās konferencēs, kuras rīkotas tieši par starptautiskās tiesiskās sadarbības jautājumiem, tādējādi apliecinot, ka arī Latvija ir gatava aktīvi sadarboties, lai piedalītos Eiropas valstu kopīgā mērķa – noziedzības apkarošanas – īstenošanā. Mūsdienās bieži lietotais termins "izdošana" (lat. ex – laukā no; traditio – nodošana[2], angl. extradition) apzīmē "oficiālu aizdomās turētas personas nodošanu no vienas valsts uz otru, kurai ir jurisdikcija pār izdarīto noziedzīgo nodarījumu", jeb personas nodošanu no vienas suverēnas varas otrai. Izdošana ir "svarīgs starptautiskās tiesiskās palīdzības veids, kuras vēsturiski izstrādājušies principi ietverti starptautiskajos tiesību aktos"[2]. Ikviena valsts ir vēlējusies sodīt personu, kura ar izdarīto noziegumu ir vērsusies pret jebkurām šīs valsts interesēm. Lai nodrošinātu, ka personas saņem pelnīto sodu pat tad, ja tām pēc nozieguma izdarīšanas ir izdevies nokļūt citā valstī, valstis jau sen ir slēgušas visdažādāko veidu savstarpējos līgumus par noziedznieku un politisko pretinieku izdošanu. 1997.gada 24.martā tika pieņemti vairāki likumi, ar kuru palīdzību Latvija pievienojās Eiropas Padomes konvencijām un to protokoliem. Viens no tiem bija Saeimas pieņemtais likums "Par Eiropas Padomes konvenciju par izdošanu, tās papildu protokolu un otro papildu protokolu", ar kura pieņemšanu Latvijā stājās spēkā, Eiropas Padomes valstu starpā pieņemtā, personu izdošanas procedūra. Kad Latvija 2000. gadā sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību. Latvija sāka strādāt pie jauna Kriminālprocesa likuma izveides, jo iepriekšējais Kriminālprocesa kodekss, kurš tika pieņemts 1961. gadā un tika grozīts neskaitāmas reizes, neatbilda daudzām Eiropas Savienības prasībām. Latvija 2004. gada 1.maijā pievienojās Eiropas Savienībai, no tā izriet, ka Latvijai bija jāratificē daudzi Eiropas Savienības normatīvie akti un turpmāk likumdošanas sfērā prioritāte bija jāvelta Eiropas Savienības tiesībām. 2002. gadā Eiropas Padomes pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūru starp dalībvalstī noteica, ka dalībvalstīm pamatlēmumā ietvertie noteikumi jāietver nacionālajā likumdošanā. Lēmums noteica, ka dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2003. gada 31.decembrim panāktu atbilstību šī pamatlēmumā noteikumiem. Tā kā Latvija jau bija iestāšanās procesa beigu posmā, šis pamatlēmums arī Latvijai bija jāievieš nacionālajā likumdošanā. Vairākus gadus jau pirms šī pamatlēmuma, tika strādāts pie jaunā Kriminālprocesa likuma, kurš pēc ilgas gaidīšanas stājās spēkā 2005. gada 01.oktobrī. Šajā likumā tika iekļauta C. daļa – Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā[3], kurā tika regulēta arī personu izdošana. Šim likumam ir jāatbilst visām mūsdienu prasībām, tam jāietver visas Eiropas Savienības normas krimināltiesiskās sadarbības jomā. Šis likums atbilst visām mūsdienu prasībām un izdošanas procedūra tajā atbilst visiem Eiropas Savienības standartiem. 2007.gada 21.decembrī 9 no 10 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras Eiropas Savienībā iestājās 2004.gadā, tai skaitā arī Latvija, pievienojās Šengenas telpai. No 2007.gada 21.decembra pārvietojoties par sauszemes un jūras ceļiem Šengenas telpā (uz Eiropas Savienības iekšējām robežām un uz robežas ar Islandi un Norvēģiju). No 2008.gada 30.marta tika atcelta arī robežkontrole lidostās. Latvijas pievienošanās Šengenas līguma valstu kopējai telpai ar vienotu ārējo robežu kas saistās arī ar starptautisko noziedzību un ar iespējamo problēmu loku, kas var rasties saistībā ar diezgan brīvo pārvietošanos bez kontroles Šengenas valstu iekšienē. Es domāju, ka vislielākā problēma ar iestāšanos varētu būt cilvēku tirdzniecība un nelegālais tranzīts. Latvijai pievienošanās Šengenas telpai, ir devusi jaunas iespējas cīņā ar starptautisko noziedzību – Šengenas vienotā informācijas sistēma (SIS)[4], kas apvieno visu dalībvalstu drošības, muitas, policijas un konsulāro informāciju, atvieglo starptautisku noziedzīgu tīklu atpazīšanu un palīdz izsekot to darbībai. SIS palīdz atmaskot arī finanšu noziegumus – naudas atmazgāšanu, liela mēroga PVN krāpšanas shēmas un viltotas naudas izplatīšanu. Ar SIS informācijas palīdzību policija spēj atrast arī nozagtas automašīnas un priekšmetus. Arī cīņa pret starptautisko terorismu jau sen vairs nav iedomājama bez starptautiskās sadarbības. Šengenas kopējā datu bāze ļauj dalībvalstu drošības iestādēm laikus uzzināt par teroristu pārvietošanos un viņu iespējamajiem plāniem. Šengenas informācijas sistēma – elektroniskā versija ļauj uzsāk operatīvās darbības personu apcietināšanai un izdošanai, līdz valsts saņems apcietināšanas ordera oriģinālu saskaņā ar formas prasībām, vai Starptautisko Kriminālpolicijas organizāciju (Interpol) apcietināšanas ordera pārsūtīšanu, tādējādi racionāli izlietojot laiku un padarot ātrāku izdošanas procesu. Eiropas Savienības dalībvalstis sadarbojas, lai vienkāršotu tiesisko jautājumu risināšanu. Tas nozīmē apmaiņu ar tiesiskās palīdzības pieprasījumiem, personu izdošanu, savstarpēju tiesas spriedumu atzīšanu. Katrā dalībvalstī ir nozīmētas par sadarbību atbildīgās institūcijas. Latvijā tā ir Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļa. Tās uzdevumos ietilpst tiesiskās palīdzības lūgumu saņemšana, analīze un virzīšana ārvalstij vai lūguma izpildītājam Latvijā, lūgumu izpildes savlaicīga un kvalitatīva kontrole, kļūdu analīze un konsultāciju sniegšana par lūgumu izpildi, kā arī ar visām citām starptautiskās sadarbības formām saistītu jautājumu risināšana. Nodaļā notiek arī ārvalstu attiecīgās likumdošanas analīze, optimālāko sadarbības ceļu meklēšana. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ir spēkā trīs iespējamās personu izdošanas procedūras: 1. personu izdošanas procedūra Eiropas Savienības ietvaros; 2. personu izdošanas procedūra Eiropas Padomes valstu ietvaros; 3. personu izdošanas procedūra ar valstīm ar kurām ir noslēgts starptautisks līgums šajā jomā. Šis regulējums rada nesaskaņas. Piemēram, dažas valstis (Itālija, Čehija) ir izdarījušas Eiropas Padomes pamatlēmumā par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūru starp dalībvalstīm atrunu, ka par noziegumiem, kas izdarīti pirms šī pamatlēmumā ieviešanas Eiropas Savienības valstīm jāpiemēro izdošanas procedūra, kas bija spēkā nozieguma izdarīšanas brīdī. Šīs valstis attiecībā uz šiem noziegumiem atsakās izmantot, manuprāt, efektīvo un ātro izdošanas procedūru, kas ar šo pamatlēmumu tika ieviesta starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Bez tam tas rada neērtības citām Eiropas Savienības valstīm, jo tām ir jāpiemērojas šo valstu prasībai. Starptautiskā noziedznieku izdošana viennozīmīgi ir joma, kurā ir nepieciešama valstu vienošanās un sapratne, lai šis jautājums tiktu noregulēts. Visiem ir zināms, ka pastāv divas galvenās tiesību sistēmas, proti, anglosakšu (vispārējās) un romāņu - ģermāņu tiesību sistēma. Šo tiesību sistēmu starpā pastāv atšķirības izdošanas procedūras regulējumā. Vispārējās tiesību sistēmas valstīs ir paredzēta iespēja izdot savus pilsoņus, pat ja tiem par izdarīto noziedzīgo nodarījumu draud nāves sods, kas romāņu – ģermāņu tiesību sistēmas valstīs nav pieļaujams. Pieprasot izdot personu no vispārējās tiesību sistēmas valstīm, ir jāiesniedz pierādījumu pakete par pieprasītās personas vainu nodarījumā par kuru šī persona tiek pieprasīta izdot. Romāņu - ģermāņu tiesības sistēmas valstīs šiem pierādījumiem nav jābūt tik striktiem. Latvijas Kriminālprocesa kodeksā ir paredzēta vienkāršotā personas izdošana, ja vien persona tam piekrīt un ja pret izdodamo personu nav uzsākts kriminālprocess vai tai ir jāizcieš piespriestais sods. Viss it kā būtu juridiski korekti, bet jāatceras, ka Latvijā kriminālvajāšanas un tiesvedības process ir ļoti garš. Pieņemsim, ja pret personu tiek veikta kriminālvajāšana par nodarījumu par kuru paredzēts maznozīmīgs sods, piemēram, arests vai naudas sods 10 minimālo mēnešalgu apmērā. Kriminālvajāšanas un tiesvedības laiks var ievilkties. Šajā laikā kāda ārvalsts pieprasa izdot Latvijā tiesājamo personu par ļoti smagu nodarījumu, piemēram, slepkavību. Par šo nodarījumu ir paredzēta ļoti barga sankcija - mūža ieslodzījums. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu šī persona ir jānotiesā, tai ir jāizcieš piespriestais sods un tikai tad, to var izdot uz ārvalstīm. Ir arī paredzēta iespēja vērsties Ministru Kabinetā pēc atļaujas izbeigt kriminālvajāšanu un izdot personu ārvalstij, bet tas ir laikietilpīgs process. Bez tam, tiesu starpā trūkst savstarpējas uzticēšanās, jo nav izstrādāti minimāli kriminālprocesu standarti, tas kopumā traucē efektīvai tiesiskai sadarbībai (vai dalībvalstis no jauna nenosaka sistemātisku pārbaudi, vai par vienu un to pašu noziegumu tās valsts piederīgajiem nav izvirzīta dubulta apsūdzība, jo tas kaitē Eiropas apcietināšanas ordera efektivitātei un vājina dalībvalstu savstarpējo uzticību) – dalībvalstis, transponējot pamatlēmumu, neliek tiesu iestādei, kas īsteno Eiropas apcietināšanas orderi, sistemātiski pārbaudīt tā atbilstību pamattiesībām, kas rada diskriminācijas risku, jo šī kārtība balstās uz savstarpējas atzīšanas principu un izdevējdalībvalsts to jau ir pārbaudījusi. Literatūra 1. Āboliņa Rudīte. Democracy, Human Rights and the Rule of Law. Report read in the Conference "Civil Agenda of the Future of Europe", Brussels, Belgium, November 23-25, 2001. 2. Aut. kol. Juridisko terminu vārdnīca, Rīga, Nordik. 1998. 90. lpp. 3. 21.04.2005. likums "Kriminālprocesa likums" ("LV", 74 (3232), 11.05.2005.) [spēkā ar 01.10.2005.] 4. 14.06.2007. likums "Šengenas informācijas sistēmas darbības likums" ("LV", 102 (3678), 27.06.2007.) [spēkā ar 01.09.2007.]
Jūs nevarat pievienot komentārus! Vispirms reģistrējieties un/vai ieejiet sistēmā!
Ieteikumi | Biežāk uzdotie jautājumi |
Publikācijas un komentāri ne vienmēr atbilst Latvijas Juristu biedrības viedoklim. Lapas īpašnieki nenes nekādu atbildību par publikāciju saturu. Par publikāciju saturu atbildīgs personīgi pats autors. Likumam neatbilstošas publikācijas pēc pirmā kompetentu iestāžu pieprasījuma tiks izņemtas.