Jurismi
- Vai esat nodzīvojis šajā pilsētā visu savu dzīvi? - Vēl ne.
Reģistrētiem lietotājiem
E-pasta adrese:
Parole:
Neesi reģistrēts?
Sadaļas
Mūs atbalsta
Juridiskie pakalpojumi
Līgumu paraugi
Par vecumdienām jādomā šodien !(0)
Raksts lasīts 17440 reizes. Sadaļa Informācija
Šobrīd kārtējo reizi aktualizējies pensiju jautājums. Izbrīnu rada politiķu arī valdības locekļu radītā kļūdainā definīcija, ka valsts pensiju sistēma ir tikai valsts vecuma pensiju sistēma. Ir saprotamas rūpes par šodienas valsts vecuma pensionāriem, bet ja valsts nopietni ar savu informatīvi-izglītojošo darbu neiekļausies visu triju pensijas sistēmas līmeņu popularizēšanā, tā mūžīgi cīnīsies ar sekām, pakļaujot nabadzībai arī nākamās pensionāru paaudzes. Es ļoti labi saprotu šo ugunsdzēsēju darba stilu, jo pašiem ir tikai četru gadu cikls un šajā laikā jāsakārto daudzas citas, es pat teiktu, daudz prioritārākas lietas, turklāt pēc gada pašvaldību vēlēšanas, tā, ka rūpes par elektorātu jādemonstrē jau šodien. Šī gada saceltajā ažiotāžā ap pensijām nevienā TV parraidē, nevienā viedokļu apmaiņā nav piedalījušies nozaru (2. un 3.pensiju līmeņa) profesionāļi, kuri var brīvi un kompetenti komentēt realitātes pensiju sistēmā, nevis bikli pakļauties šodienas politiskajai konjuktūrai un sabiedrībai sniegt tikai to informāciju, kas mazāk satrauc cilvēkus.

Skatoties, kā vairākas valdības pēc kārtas sākot no 1996. gada risina pensiju sistēmas (1., 2., un 3. līmenis) attīstības praktisko pusi, tā vien gribas sastādīt ideālā Latvijas valsts iedzīvotāja “fotorobotu”, kuru gribētu redzēt mūsu valstsvīri un šis fotorobots būtiski atvieglotu valdību dzīvi, proti, cilvēks strādā 40 gadus, neslimo, saņēm algu 2000 LVL mēnesī, godīgi maksā visus nodokļus un nomirst dienā kad viņam ir aprēķināta valsts vecuma pensija 62 gados.

Valdības izstrādātajā pretinflācijas plānā nozīmīga vieta ierādīta uzkrājumu veidošanai, tāpēc privātie pensiju fondi ir viens no efektīvākajiem finanšu instrumentiem šā plāna īstenošanā. Īpaša loma te var būt darba devējiem, kuri tiek aicināti iesaldēt algas. Manuprāt, šo iesaldējamo atalgojuma daļu varētu iemaksāt pensiju fondos, veidojot darbiniekiem papildpensijas kapitālu, paaugstinot cilvēku sociālās garantijas un motivējot viņus paaugstināt darba ražīgumu.

Diemžēl jākonstatē skaudra patiesība, ka Latvijā nav nekādu finansiāli ekonomisku un demogrāfisku faktoru, kas ļautu vidējo valsts vecuma pensiju paredzamā nākotnē, kas patlaban ir 144 lati, palielināt kaut vai līdz iztikas minimumam - 162 latiem mēnesī šobrīd. Iztikas minimuma pieauguma tempi būtiski apsteidz valsts vecuma vidējās pensijas pieauguma tempus. Patlaban nedaudz vairāk nekā viens miljons obligāto sociālo iemaksu veicēju uztur četru veidu valsts pensionārus, kuri saņem vecuma, invaliditātes, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensiju un kuru kopējais skaits pārsniedz 500 tūkstošus cilvēku. Tātad nepilni divi strādājošie uztur vienu valsts pensionāru. Šādas sociālās spriedzes ziņā mēs esam vieni no līderiem Eiropas Savienībā.

Latvija katru gadu zaudē aptuveni 12 tūkstošus iedzīvotāju, ko simboliski var salīdzināt ar Talsu pilsētas iedzīvotāju skaitu, t.i., ik gadu Latvijā mirst aptuveni par 10,5 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā piedzimst, vēl aptuveni 1,5 tūkstoši iedzīvotāju aizbrauc no Latvijas uz pastāvīgu dzīvesvietu ārzemēs. Visā pasaulē pensiju reforma ir sociāli netaisnīga un īpaši sāpīga cilvēkiem pirmspensijas gados. Reforma ir vērsta uz jaunās un vidējās paaudzes finansiāli neatkarīgu vecumdienu nodrošināšanu. Saprotama politiķu nevēlēšanās diskutēt atklāti par pensijas vecuma cenza palielināšanu, jo tā ir ļoti sociāli sāpīga tēma, bet vecajās Eiropas valstīs vidējais pensionēšanās vecums ir 65 gadi, Vācijā, Dānijā, Norvēģijā – jau 67 gadi, un prognozēju, ka Latvija tuvākajos gados nebūs izņēmums. Pašreizējā Latvijas pensionāru paaudze diemžēl tā arī nomirs nabadzībā. Skarbi vārdi, bet labāk apzināties patiesību nekā dzīvot ilūzijās, un, jo ātrāk ekonomiski aktīvā iedzīvotāju daļa atmetīs ilūzijas par valsts spēju nodrošināt normālu pensiju, jo labāk būs viņiem pašiem. Valsts to labi saprot un tāpēc izveidotā trīs līmeņu pensijas sistēma ļauj darba devējam par savu darba ņēmēju un cilvēkam pašam jebkurā vecumā papildināt savas pensijas kapitālu. Latvijas pensiju sistēmas izveidē ir piemērota pasaules valstu labākā prakse un mūsu sistēma tiek atzīta par vienu no progresīvākajām pasaulē. Valsts ar savu praktisko rīcību skaidri ir nodefinējusi savu nostāju pensiju lietās: ”Mēs varam Jums nodrošināt nelielu finansiālo pabalstu (valsts vecuma pensiju līdz 40% no jūsu pēdējo gadu algas), ko virs 165 latiem vēl apliekam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un strādājošajam pensionāram no pirmā nopelnītā lata mīnus 25% iedzīvotāja ienākuma nodoklis, taču, ja jūs neizmantosiet pensiju otrā un trešā līmeņa priekšrocības jau šodien un, nākotnē aizejot pensijā čīkstēsiet, ka jums ir maza pensija, tās būs jūsu personīgās problēmas un sociālā bezatbildība gan valsts, gan ģimenes priekšā.” Protams, valstij ir virkne iespēju palielināt valsts vecuma pensijas apjomu: - atdodiet sociālā budžeta daļu pensionāriem, kurš šobrīd it kā konsolidētaja valsts budžetā nodrošina Mārstrihtas kritēriju izpildi, kvalitatīvu VID darba uzlabošanu nodokļu iekasēšanā (es piekrītu tam ekspertu viedoklim, ka nemazāk kā 30-35% ekonomikas valstī ir pelēka), nodokļu politikas elastību šajā pensiju jautājumā u.t.t

Mūsu aprēķini rāda, ka 30 gadīgs cilvēks, piedaloties vienlaicīgi visos trijos pensiju sistēmas līmeņos savu pensiju (valsts pensiju kopā ar privāto), var nodrošināt ap 70% apmērā no savas algas. Privātie pensiju fondi valstī darbojas jau no 1998. gada, bet valsts fondētā pensiju shēma kopš 2001. gada. Gribu īpaši uzsvērt, ka tikai piedaloties vienlaicīgi visos trijos līmeņos ir iespējams uzkrāt pienācīgu pensiju.Valsts, nespēdama nodrošināt normālu valsts vecuma pensiju , visus šos gadus praktiski ir veikusi ļoti maz informatīvi-skaidrojošā darba iedzīvotāju vidū, ar mērķi aktivizēt pilsoņu personīgo atbildību par savām vecumdienām.

Atgādināšu vecuma pensijas aprēķināšanas galvenos kritērijus tiem cilvēkiem, kuru darba stāžs sākās pirms 1996. gada. Nerunāšu par daudziem specifiskiem parametriem, piemēram, par pensiju kapitāla indeksāciju, algu pieauguma koficenta aprēķināšanu utt, bet par svarīgākajiem. Pirmais kritērijs – darba stāžs lidz 1996. gada janvārim jūsu pensiju ietekmēs maz, galvenais kritērijs – obligāto sociālo iemaksu apjoms par četriem gadiem 1996, 1997, 1998, 1999., trešais kritērijs – sociālās iemaksas no 2000. gada līdz valsts pensijas vecuma (šobrīd – 62 gadi) sasniegšanai arī ietekmē salīdzinoši nedaudz. Ir pilnīgi skaidrs, ja cilvēks šajos četros gados ir strādājis privātsektorā un par viņu nav veiktas, vai veiktas daļējas sociālās iemaksas no darba devēja puses, tad neskatoties uz lielo darba stāžu pirms 1996. gada un lielajām sociālajām iemaksām sākot ar 2000. gadu, valsts vecuma pensija šim cilvēkam būs zem vidējās valstī (2007. g. – 126 LVL). Šiem cilvēkiem jāsaprot, ja viņi vēlās nākotnē lielāku pensiju, tad bez valsts pensijas otrā līmena un iemaksām privātajā pensiju fondā neiztikt. Priecē tas, ka valsts fondētajā shēmā piedalās jau vairāk nekā 1 miljons ekonomiski aktīvo valsts iedzīvotāju. Gribu atgādināt, ka brīvprātīgi otrajā līmenī var piedalīties cilvēki, kuri ir dzimuši pēc 1951. gada 1.jūlija, bet automātiski konti fondētajā shēmā ir atvērti cilvēkiem, kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija. Pirmās valsts vecuma pensijas no valsts fondētās pensiju shēmas cilvēki sāks saņemt jau pēc pieciem gadiem. Privātajos pensiju fondos šobrīd piedalās vairāk nekā 170 tūkstoši cilvēku ar kopējo uzkrājumu tuvu pie 80 miljoniem latu. Nesen veiktie pētījumi liecina, ka arvien vairāk iedzīvotāju domā par savām vecumdienām un 34% no viņiem ir gatavi veidot uzkrājumus, savkārt 60% no aptaujātajiem neizprot pensijas sistēmas būtību kopumā, jaucot 2. pensijas līmeni ar 3. līmeni.

Valsts ir izveidojusi pievilcīgus nosacījumus līdzdalībai privātajos pensiju fondos. No 2007. gada jūnija iemaksas privātajos pensiju fondos līdz 20% no bruto algas, ja tās veic cilvēks pats par sevi, netiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Uz šo papildpensijas kapitālu ir mantojuma tiesības. Papildpensijas kapitālu var saņemt, sasniedzot 55 gadu vecumu, tas ir septiņus gadus ātrāk nekā valsts vecuma pensiju. Kopš pirmās iemaksas papildpensijas kapitāls ir cilvēka īpašums, neatkarīgi no iemaksu avota. Valsts arī darba devējam ir izveidojusi pievilcīgus nosacījumus sadarbībai ar privātajiem pensiju fondiem – darba devēja iemaksa par labu savam darbiniekam līdz 10% no darbinieka ikmēneša bruto ienākuma netiek aplikta ne ar sociālo nodokli (24.09%), ne ar uzņēmuma ienākuma nodokli (15%).

Tie ir tikai daži fakti par situāciju mūsu pensiju sistēmā, tāpēc aicinu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju daļu – ieslēdziet tālās gaismas savu vecumdienu dzīves stila formēšanā, veidojiet sociālos spilventiņus vecumdienām jau šodien un mazāk paļaujieties uz valsti, ja negribat piedzīvot savu vecmāmiņu un vectēvu likteni.Ā 

Jūs nevarat pievienot komentārus! Vispirms reģistrējieties un/vai ieejiet sistēmā!
»» Ieteikumi »» Biežāk uzdotie jautājumi »»
Publikācijas un komentāri ne vienmēr atbilst Latvijas Juristu biedrības viedoklim. Lapas īpašnieki nenes nekādu atbildību par publikāciju saturu. Par publikāciju saturu atbildīgs personīgi pats autors. Likumam neatbilstošas publikācijas pēc pirmā kompetentu iestāžu pieprasījuma tiks izņemtas.
Top.LV
Latvijas Reitingi