Jurismi
Tiesnesis apsūdzētajam: - Kāpēc nesameklējāt sev advokātu? Apsūdzētais: - Tiklīdz advokāti uzzina, ka es tiešām neesmu to naudu zadzis, viņi atsakās mani aizstāvēt.
Reģistrētiem lietotājiem
E-pasta adrese:
Parole:
Neesi reģistrēts?
Sadaļas
Mūs atbalsta
Līgumu paraugi
Ar ko pusmācīts dakteris būtu sliktāks par pusmācītu juristu? (1)
Raksts lasīts 13663 reizes. Sadaļa Ētika
Akreditētu, visā ES derīgu jurista diplomu izsniegšana Latvijā pat bez valsts pārbaudījumu kārtošanas ir tēma, kas Juristu biedrībā pēdējos gados ir kļuvusi "tabu".

Starpvalstu līgumos par diplomu atzīšanu Latvija ir apņēmusies kontrolēt izglītības kvalitāti.

Īpašas profesijas ir mediķi un juristi. Kļūdas viņu darbā atsaucas uz mūsu katra likteni, veselību un dzīvību.

Šķiet pašsaprotami, ka ārsts mācās 7—11 gadus. Topošais mediķis nevar neapmeklēt nodarbības. Nav domājama situācija, kad docētājs parakstītu ieskaiti studentam, kurš nav piedalī
jies operācijā! Nav iedomājams, ka Latvijā kāds varētu lietot nopirktu ārsta diplomu. Katrs ārsts ir personība. Atšifrējis kolēģī diletantu, ārsts nekādi nepieļaus, ka tāds atrodas līdzās!

Pretē
ji ir ar fiktīviem jurista diplomiem. Ir bijuši skaļi skandāli — Aviācijas universitātē, LU filiālē Izraēlā, Sociālo tehnoloģiju augstskolā (STA). Pie atbildības saukts nav neviens.

Par deputātu un ministru var kļūt jebkuras izglītības cilvēks. Toties ceļu uz amatiem tiesu varā paver tikai jurista diploms. Tādu cilvēku Latvijā ir pavisam ap 6—7 tūkstoši. Tas ir šaurs loks.

Dakteri var izvēlēties, bet prokuroru, tiesnesi vai zemesgrāmatu tiesnesi — nekādi.

Arī studijas juristiem noris ne tik pamatīgi kā medicīnā. Agrāk kvalitāti garantēja Latvijas Universitātes tradīcijas. Satversmes tiesas 2002.g.4.jūn. spriedums atņēma LU ekskluzīvās tiesības. Uzreiz juristu apmācība kļuva pieprasīta privātajās augstskolās. Tā ir labs ieņēmumu avots arī valsts augstskolām.

Ja maksā, tad būs arī centieni "izlaist cauri" vairāk studētgribētāju, ieviest saīsinātu neklātienes vai "pusklātienes" apmācību. Pat LU Juridiskajā fakultātē dienas nodaļas studentu vairākums strādā.

Tiek apmierinātas studējošo intereses saņemt diplomu. Bet vai tiek apmierinātas sabiedrības intereses? Vā
ji sagatavots jurists var nodarīt milzu kaitējumu.

Tikai internetā un bibliotēkā sēžot un pasniedzējam retumis atrādoties nevar iegūt tās prasmes, ko dot var tikai Skolotājs. "Cunfti" labestīgi iespaidoja arī stingrība, kad tiesātas personas studēt Juridiskajā fakultātē neuzņēma.

Varētu pajautāt Patērētāju tiesību aizsardzības centram, cik pretrunu ir redzēts dažādos "tipveida" nomas, piegādes u.c. līgumos. Ne katrs var atļauties algot advokātu biroju. Kas garantēs, ka par mazāku atlīdzību gatavotā dokumentā viens punkts nebūs pretrunā ar citu?

Raud daudzi bez zemes un mantas palikuši sirmgalvji, jo paļāvīgi uzticējās kādam juristam...

Nez vai medicīnas studenti plātās ar iecerēm, kā izkāst naudu. Topošo juristu vidū plāni būt pārākam, nospiest konkurentu nav retums. Žēl, ka ir aizkavē
jies pētījums, kādas vērtības dominē katrā no studējošo auditorijām. Zinot, kādas morālās vērtības ir cilvēkam, kam dota vara, visai precīzi iespējams prognozēt, kurp virzīsies sabiedrība.

Staļina konstitūcija bija uzrakstīta kā demokrātiskākā pasaulē. Kā šo konstitūciju piemērot dzīvē, noteica jurists Višinskis. Rezultāts ir zināms. Arī Latvijā instrukcijas it visās nozarēs akceptē juristi. Atkal nonākam pie elementārā — vai diplomus saņēmušie juristi izprot, atzīst un vēlas īstenot Latvijas Satversmē rakstīto?

Vai Latvijā kāds seko, kā notiek juristu studijas? Šo darbu it kā veic SIA Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC). Tā padomē darbojas arī IZM pārstāv
ji. Ja kāda augstskola pieprasa, tad AIKNC piemeklē trīs kandidātus ekspertu komisijai: vienu — no Latvijas juridiskajām augstskolām, otru — no Lietuvas vai Igaunijas, trešo — no pārējās ES. Izraudzītos kandidātus apstiprina IZM Studiju programmu akreditācijas komisija. Par starptautiskās ekspertu komisijas priekšsēdētāju juristiem gandrīz nemainīgi tiek izvēlēts Kauņas universitātes profesors V.Justickas. Šie trīs eksperti ierodas augstskolā un dod atzinumu.  Iespējami trīs varianti — atteikt akreditāciju; piešķirt akreditāciju uz diviem gadiem; piešķirt akreditāciju uz sešiem gadiem.

 

Akreditācija nozīmē tiesības augstskolai izsniegt LR vārdā jurista diplomus, kuri ir derīgi visā ES teritorijā. Ekspertu slēdzienu apstiprina IZM Studiju programmu akreditācijas komisija.

Ir gan bijuši gadījumi, kad augstskolā redzētais ekspertus šokē, viņi atzīst stāvokli par nožēlojamu un vienprātīgi nolemj "atteikt akreditāciju", bet IZM Studiju programmu akreditācijas komisija balsojot lemj pilnīgi pretējo — piešķirt akreditāciju.

Jājautā, kādēļ vispār tiek tērēta nauda un ekspertu laiks, ja IZM komisijas locekļiem pašiem viss ir labāk zināms? Piebilstams, ka neviena jurista šajā IZM akreditācijas komisijā nav.

Dīvaina attieksme pret likumu "Par reglamentētajām profesijām…".

 

Akreditācijas apliecību paraksta ministrs.

Vai ar to pietiek, lai apgalvotu — juridiskās izglītības kvalitāte Latvijā tiek uzraudzīta? Vairāk gan tas izskatās pēc korporatīvas shēmas. Kurā, tāpat kā politiskajās spēlēs, par rezultātu vienojas jau iepriekš aizkulisēs. Izglītībā ieplūst miljardi.

Tāpāt kā bankām, arī augstskolām likums izvirza stingrus finanšu "rāmjus". Tiem vajadzētu garantēt stabilitāti un to, ka līgumu slēgušais students "nepērk kaķi maisā", bet cerētā gaismaspils neizrādīsies aiz spožas izkārtnes maskējusies divkapeiku firmiņa. Piemēram, Augstskolu likums prasa, lai augstskolai būtu pašai sava nošķirta manta vismaz 750 tūkst. latu apjomā un būtu izveidots 250 tūkst. latu studējošo garantiju fonds. Studijām neieciešamo telpu nomas līgums nedrīkst būt īsāks par septiņiem gadiem.

Ir atļauts aicināt vieslektorus. Vienlaikus likums prasa, lai augstskolai būtu arī pašai savi kvalificēti pasniedzē
ji. Vai šīs prasības ir loģiskas, stingras un vienlaikus arī izpildāmas?

Bankām atkāpes no likuma netiek ļautas. Augstskolām pretē
ji — atsevišķām ir īpašas atlaides. Šovasar IZM izsniedza akreditāciju augstskolai, kuras pamatlīdzekļi ir izveidoti tikai nieka 3% apjomā no likuma prasītā.

Ko iegūst Latvija, šādi lobējot blefotājus? Tas kropļo konkurenci un nostāda nevienlīdzīgā situācijā tās augstskolas un studentus, kas pilda likumā prasīto. Medicīnas un juridiskajās lietās likums aizliedz eksperimentēt, ka cilvēku ciešanas rādīšot, kurā augstskolā gatavo labus speciālistus un kurā — tikai pusmācītus.

Jūs nevarat pievienot komentārus! Vispirms reģistrējieties un/vai ieejiet sistēmā!
Ieteikumi | Biežāk uzdotie jautājumi |
Publikācijas un komentāri ne vienmēr atbilst Latvijas Juristu biedrības viedoklim. Lapas īpašnieki nenes nekādu atbildību par publikāciju saturu. Par publikāciju saturu atbildīgs personīgi pats autors. Likumam neatbilstošas publikācijas pēc pirmā kompetentu iestāžu pieprasījuma tiks izņemtas.